Aktuālais frontē ⟩ Zelenskis: Aplenktie karavīri Mariupolē joprojām notur savas pozīcijas

Viņš uzsvēra, ka Ukraina nepārtraukti strādā pie humāno koridoru organizēšanas, bet krievi sākuši bloķēt šo procesu.

Prezidents atklāja, ka pilsētā atrodas arī aptuveni 400 ievainoti cilvēki - gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. Zelenskis sacīja, ka Ukraina ierosinājusi Krievijai vairākus variantus, arī caur starpniekiem, lai veiktu apmaiņu, piemēram, sākot ar ievainoto karavīru un civiliedzīvotāju apmaiņu.

Prezidents uzsvēra, ka cer arī atdot tuviniekiem Mariupolē nogalināto cilvēku līķus.

Viņš atgādināja, ka ar Turcijas starpniecību šādus soļus mēģināts spert, taču līdz šim tas nav izdevies.

"Mēs piedāvājām krieviem visas iespējas," piebilda Zelenskis.

Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta un ir gandrīz pilnībā iznīcināta.

Vācija ar Austrumeiropas partneriem vienojusies par smago ieroču piegādi Ukrainai

Vācija panākusi vienošanos ar Austrumeiropas partneriem par smago ieroču piegādi Ukrainai tuvākajās pāris dienās, ceturtdien paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.

"Runa ir par tankiem, bruņumašīnām un citiem variantiem, ko spēj nodrošināt atsevišķas valstis," intervijā raidorganizācijai NTV paziņoja Lambrehte.

Vācija pēc tam atjaunos šo ieroču krājumus, sacīja ministre.

Piegādes jāveic ātri, jo militārie eksperti ir vienisprātis, ka nākamās divas nedēļas būs izšķirošas Ukrainas cīņā pret Krieviju, norādīja Lambrehte.

Cita starpā Ukrainai tiks piegādāti tanki T-72 no Slovēnijas, ziņo Vācijas mediji.

Lambrehte paziņoja, ka Vācija arī apmācīs Ukrainas karavīrus izmantot Vācijā ražotos tankus "Panzerhaubitze 2000", ko, kā ziņo mediji, Ukrainai piegādās Nīderlande.

Vācija pati nevar piegādāt Ukrainai "Panzerhaubitze 2000" tankus, jo Vācijas armijai nav tādu krājumu, sacīja Lambrehte.

"Bet, kur varam, mēs nodrošināsim apmācības," viņa piebilda.

Vācija izpelnījusies kritiku par atteikšanos piegādāt Ukrainai smagos ieročus, lai gan tādi sabiedrotie kā ASV, Lielbritānija, Čehija un Nīderlande ir nosūtījuši Ukrainai šādu militāro palīdzību.

Vācijas valdība skaidro, ka pēc desmitgadēm ilgām nepietiekamām investīcijām Vācijas armija vienkārši nav tādā stāvoklī, lai varētu sūtīt Ukrainai tādus ieročus, kādus tā prasa.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien sacīja, ka Austrumeiropas valstis varētu nosūtīt Ukrainai vecākus, Krievijā ražotus ieročus.

Jautāta, vai Vācija tiešām nevar piegādāt Ukrainai smagos ieročus no saviem krājumiem, Lambrehte sacīja, ka tas nav iespējams, ja Vācija vēlas turpināt garantēt savu un savu sabiedroto aizsardzību.

"Nākotnē mums jābūt daudz labāk apbruņotiem. Mēs vairs nevaram ilgāk pieļaut, ka Bundesvērs ir apcirpts līdz punktam, kurā esam tādā situācijā, kā pašreiz," uzsvēra ministre.

ANO: Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 2345 civiliedzīvotāji

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 2345 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 2919 cilvēki ievainoti, ceturtdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 703 vīriešu, 429 sieviešu, 44 meiteņu un 63 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 70 bērni un 1039 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots, liecina OHCNR publicētais ziņojums.

Ievainoto vidū ir 339 vīrieši, 271 sieviete, 61 meitene un 66 zēni, kā arī 158 bērni un 2024 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav zināms.

Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.

ANO cilvēktiesību biroja vērtējumā reālais civilo upuru skaits Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu ir krietni lielāks, jo ir apgrūtināta informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība.

Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies vēl 19 cilvēki

Šonedēļ notikusi jau otrā Ukrainas un Krievijas apmaiņa ar gūstekņiem, un rezultātā Ukrainā atgriezušies 19 ukraiņi, arī ievainotie, pavēstīja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Ukrainā atgriezušies desmit karavīri, arī divi virsnieki un deviņi civilisti. Vereščuka atklāja, ka atbrīvoto gūstekņu vidū ir arī ievainotie, kas tagad varēs saņemt pienācīgu medicīnisko palīdzību un iziet rehabilitācijas kursu.

Diennakts laikā Ukrainu pametis gandrīz 51 000 cilvēku

Diennakts laikā no Ukrainas uz kaimiņvalstīm bēgļu gaitās devies 50 921 cilvēks, ceturtdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

Kopumā kopš 24.februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no valsts devušies vairāk nekā 5 085 360 ukraiņu.

90% Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni. 18-60 gadus veciem vīriešiem Ukrainā iespējama mobilizācija un viņi nedrīkst pamest valsti.

ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka Ukrainu pametuši arī gandrīz 218 000 cilvēku, kas nav Ukrainas pilsoņi, bet dzīvoja, strādāja vai studēja Ukrainā.

Zūd cerības panākt mieru sarunās ar okupantu pusi

Ar katru dienu, ar katru jaunu faktu par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem Ukrainas teritorijā zūd cerības mieru valstī panākt sarunās ar Krieviju, atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Pašlaik mūsu delegācija oficiāli sarunājas ar Krievijas delegāciju, un mēs principā esam par Krievijas un Ukrainas līderu tikšanos. Tāpēc, ka līderu līmeni ir iespējams apturēt šo karu," Zelenskis teicis intervijā Francijas televīzijas kanālam BFMTV.

Vienlaikus viņš atzinis, ka "vēlme un ticība, ka mūsu sarunām būs rezultāts, tiek zaudēta ar katru dienu, ar katru tādu Buču, ar katru Mariupoli, ar katru tādu Volnovahu".

Iepriekšējo reizi Ukrainas un Krievijas delegācijas klātienē tikās 29.martā Stambulā, pēc kuras puses optimistiski izteicās par iespējām vienoties par karadarbības izbeigšanu.

Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk paziņoja, ka sarunas ar Ukrainu nonākušas strupceļā, un arī Ukrainas pārstāvji norāda, ka liecības par Krievijas karavīru zvērībām arvien vairāk samazina iespējas vienoties sarunās.

Mariupoles pievārtē atrasti 30 metrus gari brāļu kapi

Mariupoles tuvumā, meklējot masu apbedījumu vietas, atklāti Krievijas karavīru izrakti 30 metrus gari brāļu kapi, uz kuriem nogalināto mariupoliešu līķus ved ar kravas automašīnām, vietnē "Telegram" ziņo Mariupoles mēra Vadima Boičenko padomnieks Petro Andrjuščenko.

"Mariupole. Tieši tagad. Kara noziegumi. Ilgu meklējumu un mirušo mariupoliešu masu apbedījumu vietas identifikācijas rezultātā noskaidrojām, ka Manhušas ciemā ir ierīkota un masveidā tiek apglabāti bojāgājušie mariupolieši," vēsta Boičenko.

Andrjuščenko pauž pārliecību, ka kārtējo reizi atklājušies kara noziegumi un mēģinājumi tos slēpt, jo visi līķi ir plastmasas maisos, kā tas bijis arī Mariupoles rūpniecības zonā, kur uzkrāti līķi.

Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti 20 000 - 22 000 cilvēku.

Ukrainas spēki pašlaik Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu - metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu. Tajā atrodas ap 1000 civiliedzīvotāju un 500 ievainotu karavīru.

Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta.

Iepriekš Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas apmēram 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.

Krievija nav būtiski pavirzījusies Ukrainas austrumos

Krievijas karaspēks trešdien tikai nedaudz pavirzījies uz priekšu Ukrainas austrumos, ieņemot dažus ciematus un nedaudz pavirzoties Rubižnē un Popasnā, tomēr kopumā pagaidām neparāda spējas sarīkot spēcīgu izrāvienu, analizējot trešdien Ukrainas frontē notikušo, secinājusi ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW). 

Institūta analītiķi secinājuši, ka Krievijas spēki "turpina veidot loģistiku un pavēlniecības infrastruktūru, kas nepieciešama plašam uzbrukumam".

"Krievijas spēki nav panākuši nekādus lielus izrāvienus un neparāda spēju vienlaicīgi un veiksmīgi uzbrukt vairākos virzienos," rakstīts ISW ziņojumā, kas balstīts uz publiski pieejamu avotu analīzi.

Trešdien Mariupoles pēdējā bastionā metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" Krievijas spēki nebūtiski pavirzījušies, lēš ISW analītiķi.

Tāpat panākumus Krievija neguva uzbrukumos no dienvidiem Huļajpoles un Temirivkas virzienā, kur mērķis bija aplenkt ukraiņu spēkus pie Doneckas.

21 000 likvidētu okupantu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 829 tankus, 2118 bruņutransportierus, 393 lielgabalus, 136 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 67 zenītartilērijas iekārtas, 172 lidmašīnas, 151 helikopteru, 1508 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 166 bezpilota lidaparātus, 27 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kijivā ieradušies Spānijas un Dānijas premjeri

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Dānijas valdības vadītāja Mete Fredriksena ceturtdien ieradās Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja Spānijas valdība.

Sančess trešdien sacīja, ka Zelenskim apliecinās Eiropas Savienības un Spānijas "skaidru iesaisti miera vārdā".

Pēdējo nedēļu laikā solidaritātes vizītēs Kijivā ieradušies gan Baltijas valstu un Polijas prezidenti, gan Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, gan Eiropas Savienības augstākās amatpersonas un citu valstu līderi.

Aktuālā situācija frontē

• Krievijas spēki gatavojas 27.aprīlī rīkot "referendumu Hersonas tautas republikas" izveidei, liecina Ukrainas armijas Dienvidu operatīvās pavēlniecības izlūkošanas informācija. Ukraiņu izlūki secinājuši, ka pseidoreferendumu paredzēts rīkot nedēļas vidū, kas vēlreiz apliecina, ka vietējo iedzīvotāju viedoklis iebrucējus neinteresē un "sagatavota scenārija rezultāts ir zināms".
• Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
• Krievijas karaspēks turpina uzbrukt Oleksandrivkai - ciemam Hersonas apgabalā Dņepras līča krastā, kurā ieplūst gan Dņepra, gan Dienvidbuga, ziņojusi Ukrainas armija, piebilstot, ka turpinās arī Mikolajivas apšaude.
• Aizvadītajā diennaktī, kā ziņo Dienvidu operatīvā pavēlniecība, Ukrainas karavīri iznīcinājuši 34 ienaidnieka karavīrus, vienu bezpilota lidaparātu un septiņas tehnikas vienības.
• Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. Viens pret vienu. Divi pret diviem. Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie. Jo viņi ir manā sirdī. Vienmēr. Bez variantiem," tviterī rakstīja Podoļaks. Maskava vēl nav reaģējusi uz šo Ukrainas priekšlikumu.
• Krievija turpina uzbrukt Mariupolei no zemes un gaisa, trešdien nedaudz pavirzoties uz priekšu, liecina domnīcas "Institute for the Study of War" analīze. Krievijas okupācijas spēki daļēji ieņēmuši Rubižni un Popasnu. Lai arī Krievijas spēki turpina uzbrukt Harkivas un Hersonas apgabalam, teritoriālus izrāvienus tie nav guvuši.
• Četriem evakuācijas autobusiem trešdien izdevies izbraukt no aplenktās un sagrautās Mariupoles, ceturtdien paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. "Par Mariupoli: pa vakardienas humāno koridoru no pilsētas izdevās izbraukt četriem evakuācijas autobusiem. Tie nakšņoja Berdjanskā un tagad ir ceļā uz Vasilivku. Drīzumā gaidām tos Zaporižjā," vietnē "Telegram" raksta par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā Ukrainas ministre. Viņa piebilda, ka šodien turpināsies sieviešu, bērnu un senioru evakuācija.
• Krievijas okupācijas spēki kontrolē 80% Luhanskas apgabala Ukrainas austrumos, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. "Pēc tam, kad mūsu spēki atkāpās no Kreminnas, okupēto teritoriju apmērs sasniedz 80%. Aizsardzības līnija turas no Rubižnes līdz Popasnai," viņš norādījis, piebilstot, ka Krievijas karaspēks pašlaik koncentrējas uz uzbrukumu Rubižnei, Popasnai un Zolotei. "Viņiem nekas neizdodas. Visi uzbrukumi viņiem neko nedod," pavēstīja Haidajs, paskaidrojot, ka Krievijas karaspēks kontrolē tikai daļu Rubižnes un Popasnas, bet dziļāk pilsētās nostiprināties nespēj.
• Ukrainas karš ar Krieviju var ieilgt uz vairākiem gadu desmitiem, trešdien sniegtā intervijā prognozēja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko. "Karš ar krieviem ieilgs, kā Izraēlas karš ar arābiem. Tas būs process, kas vilksies daudzus gadu desmitus. (..) Viņi grib, lai mūsu nebūtu. Kamēr Krievijā neparādīsies līderis, kurš pārslēgs podziņu uz Krievijas propagandas pults un tā vietā, lai apsūdzētu ukraiņus visos grēkos, pateiks "mēs draudzēsimies", nekas nesanāks," sacīja Heraščenko.
• Krievijas ārlietu ministrijas amatpersona Aleksejs Poļiščuks aģentūrai TASS sacījis, ka Krievijas "militārā operācija" beigšoties tad, kad NATO pārstāšot "apdraudēt" Krieviju, izmantojot Ukrainas teritoriju. Viņš nepaskaidroja, kā, pēc viņa domām, tas izpaužas.
• Pasaules Bankas pārstāvis Deivids Malpass raidorganizācijai BBC norādījis, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā pārtikas krīze varētu pāraugt "humānajā katastrofā" arī citos pasaules reģionos.