Šo svētdien Francijas iedzīvotāji veiks izšķirošo izvēli par to, kurš nākamos piecus gadus vadīs otru lielāko Eiropas Savienības ekonomiku, nozīmīgu NATO un ANO Drošības padomes dalībvalsti. Tāpat kā pirms pieciem gadiem, vislielāko sabiedrības atbalstu guvis Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna. Taču šoreiz Lepēnas potenciālā uzvara ir daudz ticamāka un reizē arī bīstamāka – viņas draudzīgā attieksme pret Krieviju un noraidījums pret Eiropas Savienību un NATO var būtiski apdraudēt reģiona stabilitāti. 21. aprīlī raidījumā “Pasaule kabatā” TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja bijušo Latvijas aizsardzības ministru un vēstnieku Francijā, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Imantu Lieģi.

Kaut gan šogad, tāpat kā pirms pieciem gadiem, par prezidenta amatu atkal sacenšas tie paši kandidāti, šobrīd to politiskais kapitāls ir jau citāds, norāda Lieģis. Proti, Makrons kandidē ar nopietnu piecu gadu prezidentūras fonu, un arī Lepēna vēlētājiem jau ir pazīstama. Bet skatoties plašākā mērogā, Francijas iekšpolitikā turpinās 2017. gadā redzētās pārmaiņas – partijas, kurām tradicionāli Francijā bija vislielākā ietekme, sociālisti un republikāņi, gūst aizvien mazāk atbalsta. Šobrīd Makronu atbalsta galvenie centriskie politiskie spēki, kamēr opozīcijā atrodas radikāli noskaņotie – labējie ar Lepēnu priekšgalā, un kreisie, kuri atbalsta Žanu Liku Melenšonu. “Kopējā politiskā dinamika ir mainījusies, taču izvēle starp ekstrēmistiem un mērenajiem būs arī šoreiz”, uzsver bijušais vēstnieks Francijā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X