Psihopāts vai par sevi nepārliecināts cilvēks – kas ir kas sociālo tīklu laikmetā?

Sarunvalodā tādas personības iezīmes kā sava svarīguma apziņa, pārākums un paštīksmināšanās tiek uztvertas vairāk kā “zīmēšanās”.

Psihologi uzsver, ka par narcismu var runāt kā par patoloģisku novirzi – šādiem cilvēkiem raksturīgs arī empātijas trūkums, tieksme manipulēt, pat sadistiskas izpausmes.

2021. gadā veiktajā pētījumā, kura ietvaros aptaujāja 270 cilvēkus, tika secināts, ka narcistiskas personības iezīmes nav vienmēr saistāmas arī ar psihopātiju, kuras galvenā iezīme ir sirdsapziņas trūkums.

Paskāls Vallišs, Ņujorkas Universitātes klīniskais psihologs, uzsver, ka ilgu laiku nebija skaidrs, kādēļ cilvēki ar narcistiskiem uzvedības traucējumiem nereti iesaistās aktivitātēs, kas uzsver viņu nozīmīgumu, svarīgumu, pārākumu.

Taču pašos pamatos tā tiek slēpta šo cilvēku nepilnvērtības sajūta, viņiem ir izteiktas pašvērtējuma problēmas, nedrošības sajūta, skaidro Vallišs.

Arī Mērija Kovalčuka, Ņujorkas Universitātes klīniskā psiholoģe, piebilst, ka šādas uzvedības iezīmes kalpo kā kompensācijas mehānisms.

Psihologi izdala divus narcistiskas personības tipus – nedrošie narcisi cieš no zema pašvērtējuma, grūtībām veidot tuvas attiecības, ir izteikti jutīgi pret kritiku. Otra grupa ir tie, kuri sevi uztver kā kaut ko augstāku, lielāku par citiem, un šis jaunākais pētījums palīdz vairāk izsvērt abu šo grupu atšķirības.

Pētnieki secina, ka tie cilvēki, kuriem ir tieksme sevi izrādīt, dažādu iemeslu pēc cieš arī no vainas izjūtas, taču dalībnieki ar psihopātijas iezīmēm šo sajūtu neizrādīja.

Taču paradoksālā kārtā tieši šāda savas personības afišēšana dažādos veidos noved pie tā, ka cilvēki ilgtermiņā novēršas vēl vairāk, un tas rada “apburto loku”, tikai vēl vairāk veicinot pašvērtējuma problēmas.

Savukārt cilvēkiem ar psihopātijas iezīmēm ir izteikta sava svarīguma apziņa, tomēr psiholoģijā narcistisku personības noviržu pētīšanā ir daudz pretrunīgā, pētnieki joprojām lauza galvas par to, kā tad īsti ir – vai persona ar narcistiskām iezīmēm sev patīk vai tomēr nē.

Tāpat pētījumos norādīts, ka mūsdienu cilvēks izrāda vairāk individuālisma pazīmju, vairāk izmanto jēdzienu “es”, nevis “mēs” – to apliecina salīdzinošie dati no 1960. un 1990. gadiem.

Pētījuma kopsavilkums publicēts vietnē “Science Alert”.