Itāļu dizains japāņu auto jeb mazzināms mīlas stāsts, kas saveda kopā divas dažādas pasaules

Kāds dizains tiek uzskatīts par labu

Lai gan skaistumu katrs vērtē pēc saviem personīgajiem ieskatiem, labu dizainu ir iespējams pazīt pēc noteiktiem kritērijiem. Dīters Ramss tiek dēvēts par vācu industriālā dizaina virtuozu, un viņš uzskata, ka dizainam nevajadzētu ietekmēt produkta praktisko nozīmi. Tas attiecas arī uz automašīnām – tām vispirms ir jāpilda sava pamatfunkcija: transportēt cilvēkus no punkta A uz punktu B. Līdzīgs viedoklis ir arī auto dizaineram Dominīkam Budinam. "Pirmkārt, dizainu var aplūkot no praktiskā viedokļa. Piemēram, atšķirīgais SUV segmenta dizains šai klasei ir nesis panākumus – augstāka vadītāja sēdpozīcija, lielāks klīrenss un ietilpīgāks salons.”

“Dizains iet roku rokā ar galvenajām funkcijām, un katra kompānija atrod tās funkcijas, kas vislabāk atspoguļo tās identitāti. Tādi ražotāji kā Toyota un Volkswagen pastāvīgi meklē līdzsvaru un cenšas neizcelties no pūļa ar ekstravagantu dizainu. Tajā pašā laikā luksusa auto rotā lielas dekoratīvās radiatora restes un eksterjers ir pārbagāts ar dažādiem elementiem, kuriem nav praktiskas nozīmes, jo – dizainam ir jāpiesaista uzmanība," norāda Dominīks.

Lai cik subjektīvi tas būtu, tomēr dizainu vērtē, un galu galā par to piešķir pat apbalvojumus. Prestižais Red Dot konkurss Vācijā notiek kopš 1955. gada, un tajā šīs jomas profesionāļi no visas pasaules analizē automobiļu dizainu dažādās kategorijās, tostarp izskatu. Piemēram, 2019. gadā Mazda CX-30 SUV tika atzinīgi novērtēta par savu interjera ietilpību, eksterjera eleganci un stila minimālismu. Pēdējo desmit gadu laikā Mazda šajā konkursā ieguvusi deviņas balvas par labāko dizainu. Viena no tādu panākumu atslēgām meklējama šīs kompānijas dizaina vēsturē, kas jau izsenis sakņojas Itālijā.

Kā itāļu dizains ir ietekmējis japāņu auto

Par skaistāko mašīnu radītājiem bieži tiek dēvēti tieši itāļi. "Viņu domai raksturīgs radikālisms, nedaudz mistērijas un neapstāšanās pie vizuāli drošākajiem variantiem, bet oriģinālu ideju meklēšana. Tādas senas itāļu dizaina studijas kā Pininfarina, Zagato, Bertone un Italdesign ir radījušas daudzus leģendārus braucamos, taču ne vienmēr tos rotājuši itāļu zīmolu logo. Teiksim, es iedvesmu smeļos no tādiem meistardarbiem kā Lancia Stratos Zero, Alfa Romeo BAT 7, Lamborghini Miura, BMW M1 un Maserati Boomerang," stāsta Dominīks.

Itāļi strādā ne tikai ar savas valsts ražotājiem. Piemēram, ikoniskais dizaina nams Bertone savulaik ir sadarbojies gan ar franču Citroën, gan vācu BMW un Opel, gan arī amerikāņu Chevrolet. Viens no slavenākajiem auto dizaineriem ne tikai Itālijā, bet arī visā pasaulē ir Džordžeto Džudžāro (Giorgetto Giugiaro), kurš radījis pirmās paaudzes Volkswagen Golf un leģendārā BMW M1 dizainu, kā arī palīdzējis veidot agrīnos Mazda modeļus.

Tomēr sadarbība starp Japānu un Itāliju nav radusies tikai korporatīva izdevīguma dēļ, šai stāstā viss sākās ar cilvēciskām jūtām – mīlestību. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados jauns auto dizainers no Japānas Hidejuki Mijakava (Hideyuki Miyakawa) kopā ar draugu nolēma apceļot pasauli ar motociklu. Apmeklējuši Ziemeļāziju, Indiju un Tuvos Austrumus, viņi beidzot nonāca Eiropā un tās dizaina galvaspilsētā – Turīnā. Tieši tobrīd tur bija apskatāma auto izstāde, kas, neapšaubāmi, piesaistīja abu dizaineru uzmanību. Šajā izstādē Mijakava iepazinās ar Marisu Basano, tulkotāju no Itālijas, kura arī interesējās par auto dizainu. Šī nejaušā satikšanās vēlāk izvērtās par ko vairāk, un viņi kļuva par pāri.

Pateicoties šiem diviem cilvēkiem, Bertone un Mazda sāka komunicēt savā starpā, un pirmie rezultāti bija redzami jau 1963. gadā. Tad tika prezentēts kompaktais Mazda Familia, kas uzskatāms par 323. un pašreizējās Mazda3 priekšteci.

Uz pasauli jāpaskatās citām acīm

Vēsturiski viss varēja pavērsties arī pretēji. Tolaik Japāna bija piedzīvojusi sakāvi Otrajā pasaules karā un tā rezultātā izjuta spēcīgu Amerikas Savienoto Valstu ietekmi. ASV karavīri un valsts pārstāvji pārvietojās ar Amerikā ražotām mašīnām, bet braukšanai pa Japānu tās nebija īsti piemērotas. "To virsbūve bija nedaudz par lielu Japānas šaurajiem ceļiem. Tad nu japāņi saprata, ka Itālija un Eiropa viņiem ir tuvāka un ka tur ir spēcīga rūpniecība, tātad viņi varētu apvienot spēkus ar itāļiem un kopīgi ražot jaunus auto. Viņus patīkami pārsteidza mūsu priekšlikums un arī tas, ko spējām piedāvāt," stāstījis pats Džudžāro.

Itāļu pēdas japāņu autoražotāja dizainā ir jūtamas joprojām. To neslēpj arī Mazda galvenais dizainers Ikuo Maeda: "Itāļu mašīnas iemieso meistarību un lielisku stilu, un šai ziņā ietekme ir ļoti spēcīga arī šodien. Mazda Vision Coupé konceptauto uzskatāms par mūsdienīgu elegances interpretāciju. Vizuāli tas ir veidots ar itāļu dizaina garšu, bet konstruēts pēc japāņu principiem." Tieši šis koncepts ir izveidojis Kodo dizaina principus, kuru pamatā ir tādu dabas stihiju kā vēja un ūdens radītās formas.

Teicamā itāļu proporciju un formu izjūta apvienojumā ar japāņu tieksmi smelties idejas no dabas ir ļāvusi radīt dizainu, kas līdz pat šai dienai gūst daudzus apbalvojumus un tiek novērtēts visā pasaulē.