Ceturtdien, 21. aprīlī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, ar kuriem plānots pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu. 2025. gadā valsts aizsardzībai plānots tērēt 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Kādām prioritātēm tiks atvēlēti minētie līdzekļi - kas ieplānots un par ko pilnīga skaidrība, bet kur vēl būs nepieciešamas politiskās debates?

Par Latvijas interesēm atjaunotās NATO stratēģijas kontekstā, ministra redzējumu par notiekošo Vācijas politiskajā elitē un šī brīža Latvijas sabiedrības noturībspējas izaicinājumiem, kā arī citiem jautājumiem TVNET raidījuma "Nedēļas fokusā" vadītājs Mārtiņš Daugulis diskutēja ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Kā plānots tērēt aizsardzības budžeta līdzekļus?

Pabriks norāda, ka līdzekļi tiks novirzīti galvenajām prioritātēm – bruņojumam un Latvijas militārās industrijas attīstībai. “Aizsardzības nozarei prioritātes jau sastādītas uz desmit divpadsmit gadiem. Mēs zinām, kas mums iztrūkst, ja mēs runājam par bruņojumu. Mēs zinām, ko mēs vēlamies, ja runājam par piegādes ķēdēm, ekonomiku un militāro industriju. Liela daļa finansējuma tiks novirzīta ne tikai bruņojumam ar ko cilvēki visbiežāk asociē budžetu aizsardzības nozarē, bet finansējums aizies arī mūsu ekonomikai, Latvijas militārās industrijas attīstībai.”