Aktuālais frontē ⟩ Ukrainas armija Donbasā atsitusi trīs krievu uzbrukumus

Ukrainas armija iznīcinājusi trīs tankus, 11 dažādu tipu bruņutransportierus, 13 automobiļus un divus bezpilota lidaparātus.

Likvidēti arī aptuveni 130 iebrucēji.

Krievija pabeidz galveno triecienu virzienu izvēli

Krievijas armijas vadība beidz izvērtēt vietas, kas būtu izdevīgas galveno triecienu veikšanai Ukrainas austrumos, piektdien preses konferencē paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Oleksandrs Motuzjaniks.

Par to liecina apšaudes rajoni, kaujas formējumu veidošana, ienaidnieka karaspēka ešelonēšana un nepārtrauktas uzbrukuma darbības noteiktos virzienos, norādīja Motuzjaniks.

Vislielākā Krievijas karaspēka aktivitāte vērojama Izjumas-Barvinkoves virzienā, Popasnas dzelzceļa stacijas rajonā, Severodoneckā, Mariupolē un autoceļa Zaporižja-Donecka posmā, informēja Motuzjaniks.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis arī sacīja, ka Krievija turpina gatavot pseidoreferendumu par okupēto Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritoriju pievienošanu Krievijai. Notiekot aktīva informācijas kampaņa Krievijas kontrolētajās teritorijās, lai sasniegtu šo mērķi.

Lai kompensētu dzīvā spēka zaudējumus, Krievija gatavojas mobilizācijai Hersonas un Zaporižjas apgabalos, paziņoja Motuzjaniks, piebilstot, ka okupanti liedz cilvēkiem, jo īpaši vīriešiem iesaucamā vecumā, izbraukt no okupētajām teritorijām.

Francija piegādās Ukrainai smagos ieročus

Francija piegādās Ukrainai smagos ieročus - pašgājējas haubices CAESAR - un apmācīs 40 ukraiņu karavīrus to izmantošanā, intervijā laikrakstam "Oueste France" paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Aizvakar es par to runāju ar [Vācijas] kancleru [Olafu] Šolcu. Mēs piegādājam ievērojamu tehniku, sākot ar [prettanku raķetēm] "Milan" un beidzot ar CAESAR, arī vairāku tipu ieročus. Manuprāt, mums vajadzētu turpināt iet šo ceļu," sacīja Makrons.

"Oueste France" ziņo, ka 12 CAESAR tiks nodotas Ukrainai. Francija arī apmācīs četrdesmit Ukrainas karavīrus šīs tehnikas lietošanā.

Avoti valdībā "Oueste France" atklāja, ka ieroču nodošana Ukrainai norit "pilnā sparā" un tie kaujas laukā parādīsies jau maija sākumā.

Okupētajā Krimā notiesā tatāru aktīvistu Džemiļevu

Krievijas okupācijas administrācijas tiesa Krimā piespriedusi divu gadu nosacītu cietumsodu bijušajam Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa vadītājam Mustafam Džemiļevam, piektdien paziņojusi prokremliskā informācijas aģentūra "Kriminform".

Tiesa piesprieda 78 gadus vecajam Džemiļevam divu gadu nosacītu sodu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Taču viņam sods nebūs jāizcieš amnestijas dēļ, ziņoja "Kriminform".

Krievijas drošības spēki pret Džemiļevu ierosināja krimināllietu par "nelikumīgu" Ukrainas Hersonas apgabala un Krievijas anektētās Krimas robežas šķērsošanu 2014.gada maijā.

Viņam tika izvirzītas arī apsūdzības par "nolaidīgu apiešanos ar šaujamieročiem", kas esot izraisījis smagas sekas. Džemiļevs esot iegādājies karabīni un nodevis to glabāšanā savam dēlam. Viņš tika apsūdzēts arī par nelikumīgu munīcijas iegādāšanos un glabāšanu.

Padomju laikos Džemiļevs vairākkārt tika ieslodzīts par protestiem un pretošanos Krimas tatāru deportācijām un aizliegumam atgriezties dzimtenē. No 1991. līdz 2013.gadam viņš bija Medžlisa priekšsēdētājs, bet no 2014.gada līdz 2019.gadam bija Ukrainas prezidenta komisārs Krimas tatāru lietās. Viņš vairākkārt ievēlēts Ukrainas parlamentā.

Džonsons: Karš Ukrainā varētu ilgt līdz 2023.gada beigām

Žurnālisti Džonsonam jautāja, vai viņš piekrīt izlūkdienestu vērtējumam, ka karš Ukrainā var ieilgt līdz nākamā gada beigām, uz ko Džonsons atbildēja: "Skumji, bet tā ir reālistiska iespējamība".

Džonsons, atrodoties vizītē Indijā, izteicās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieļāvis katastrofisku kļūdu, iebrūkot Ukrainā, un šobrīd viņam reāli vairs nav citu iespēju, kā turpināt iesākto.

Džonsons apliecināja cieņu Ukrainas armijai, kas aizstāv savu valsti pret Krievijas iebrukumu, un runāja par plānoto un iespējamo militāro palīdzību Ukrainai un tās kaimiņvalstīm.

Premjers izteicās, ka reālistiskas sarunas par kara pārtraukšanu šobrīd nešķiet iespējamas, bet Eiropai un Ukrainai galu galā vajadzēs apspriest nākotnes drošības vienošanās.

"Tas, ko ukraiņi vēlas un, manuprāt, arī tagad saņems, ir drošības garantiju kopums no līdzīgi domājošām valstīm,"

viņš piebilda, norādot, ka drošības saistības varētu ietvert ieročus, militārās mācības un apmaiņu ar informāciju, ļaujot Ukrainai nākotnē atvairīt iespējamos Krievijas uzbrukumus.

Eiropadomes prezidents aicina Putinu pareizticīgo Lieldienās atvērt humāno koridoru uz Mariupoli

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piektdien telefonsarunā aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pareizticīgo Lieldienās atvērt humāno koridoru uz Mariupoli un citām aplenktajām Ukrainas pilsētām.

Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta.

Ukrainas spēki pašlaik Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu - metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu.

"Azovstaļ" rūpnīcas pagrabos slēpjas vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Pārsvarā sievietes ar bērniem un veci cilvēki. Kijiva ir vairākkārt aicinājusi Krieviju pārtraukt uguni, lai ļautu sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem pamest pilsētu, bet nesekmīgi. Arī šodien humāno koridoru Mariupolē un citur Ukrainā nebūs.

Iepriekš Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka kopumā Mariupolē vēl atrodas apmēram 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.

Kremlis vakar paziņoja, ka Mariupole ir ieņemta, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka situācija nav daudz mainījusies - Ukrainas karavīri ir aplenkti rūpnīcā "Azovstaļ", bet joprojām notur savas pozīcijas.

Mišels telefonsarunā ar Putinu kārtējo reizi apliecināja Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai un tās suverenitātei un nosodīja Krievijas agresiju.

"Mūsu vienotība, principi un vērtības ir neaizskaramas," sacījis Mišels, kurš trešdien apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar Zelenski.

Mišels aicināja Putinu runāt tieši ar Zelenski, atklāja kāda amatpersona Briselē.

Mariupole varētu noturēties

Mariupoles krišanas draudi ir mazinājušies, jo Krievijai nepietiek spēku uzbrukuma operāciju pabeigt līdz galam, secinājis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un prezidenta Vladimira Putina sarunas analīzes.

Sarunā ar Marku Feiginu Arestovičs pastāstīja par plusiem Ukrainas pusei, ko viņš saskatījis Šoigu un Putina sarunā.

"Pirmais, viņi nevar ieņemt [rūpnīcu] "Azovstaļ"... Otrais, viņi saprot - pat ja viņi izvirzīs uzdevumu ieņemt "Azovstaļ", viņi tur zaudēs savu galveno un vērtīgāko resursu - trieciena kājniekus," skaidroja amatpersona.

"Viņi, stulbeņi, paziņoja par Mariupoles ieņemšanu, bet kaujas Mariupolē turpināsies, turklāt Ukrainas pusei rezultatīvākas, jo Krievijas karavīru kļuvis mazāk. Tas nozīmē, ka tieši Mariupoles krišanas draudi ir mazinājušies, jo nepietiks spēku pabeigt tās šturmēšanu," sacīja Arestovičs.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 21 200

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 838 tankus, 2162 bruņutransportierus, 397 lielgabalus, 138 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 176 lidmašīnas, 153 helikopterus, 1523 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 172 bezpilota lidaparātus, 27 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Piektdien humāno koridoru Ukrainā nebūs

Maršrutu bīstamības dēļ humānie koridori evakuācijai Ukrainā šodien netiks atvērti, piektdien paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

"Maršrutu bīstamības dēļ šodien, 22.aprīlī, humāno koridoru nebūs. Vēršos pie visiem, kas gaida evakuāciju: pacietieties, lūdzu, turieties!" par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā Ukrainas ministre rakstīja vietnē "Telegram".

Trešdien tika atvērts viens humānais koridors, pa kuru četriem evakuācijas autobusiem izdevās izbraukt no aplenktās un sagrautās Mariupoles, lai gan bija plānots, ka izdosies plašāka evakuācija.

Savukārt ceturtdien plānotā evakuācija no Mariupoles tika pārtraukta, jo tika apšaudītas vietas, kur bija paredzēta cilvēku iekāpšana autobusos.

Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta.

Ukrainas spēki pašlaik Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu - metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu.

"Azovstaļ" rūpnīcas pagrabos slēpjas vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Pārsvarā sievietes ar bērniem un veci cilvēki.

Iepriekš Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas apmēram 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.

Evakuēt Ukrainas civiliedzīvotājus pirms kara sākuma fiziski nebija iespējams

Evakuēt Ukrainas iedzīvotājus pirms Krievijas iebrukuma fiziski nebija iespējams, intervijā tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" sacīja Ukrainas Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

"Mūsu iedzīvotājus mēs nekur nevarējām evakuēt, tas ir pirmkārt. To vienkārši fiziski nebija iespējams izdarīt. Šodien ir karš, un mums ir teritorijas, kur vara lūdzas "Brauciet prom!", bet viņi negrib to darīt," sacīja amatpersona.

Lai evakuētu iedzīvotājus, jābūt izpratnei par to, kas un kur notiks, viņš piebilda.

"Vai mums, sakiet lūdzu, vajadzēja evakuēt visu valsti? Lūk, vajadzēja evakuēt Buču. Labi. Bet vai arī Černihivu vajadzēja evakuēt? Sumus vajadzēja evakuēt? Un Hersonu? Un Mikolajivu?" vaicāja Daņilovs.

Cilvēkiem, kas runā par evakuāciju pirms kara, nav priekšstata nedz par mērogiem, nedz to, kā tas viss darbojas, viņš norādīja.

"Ir cita lieta, ka mēs pat iztēloties nespējām, ka krievi, viņu karaspēks tā izturēsies pret civiliedzīvotājiem. Tas ir vienkārši ārpus jebkāda veselā saprāta robežām," uzsvēra Daņilovs.

Krievijas karaspēka uzbrukums pie Izjumas

Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu uz dienvidiem no Izjumas un aplenkt Ukrainas spēku Donbasa grupējumu, piektdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Izjumas virzienā pretinieks sakoncentrējis līdz 25 bataljona taktiskajām grupām. Ienaidnieks mēģina īstenot uzbrukumu apdzīvotās vietas Zavodu virzienā. Tas izgājis uz Dibrovnes ziemeļu nomalēm, cenšas nostiprināties sasniegtajās robežās," teikts kopsavilkumā par stāvokli frontēs.

Zavodi atrodas uz rietumiem no Izjumas, Dibrovne - uz dienvidiem no tās un tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Slovjanskas-Kramatorskas aglomerācijas, bet uz austrumiem no tās Krievijas karaspēks cenšas izsisties no savām teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalā.

Krievijas karaspēks joprojām daļēji bloķē Harkivu ar septiņu bataljona taktisko grupu spēkiem, kā arī turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas pilsētā.

Visos frontes austrumu sektoros krievi aizvadītās diennakts laikā aktivizējušies un uzbrūk.

Kopumā Doneckas un Luhanskas apgabalos diennakts laikā atvairīti desmit uzbrukumi, iznīcināti seši tanki un astoņas cita veida bruņumašīnas, 15 automobiļi un četras artilērijas sistēmas.

Zaporižjas virzienā pretinieks koncentrē spēkus un izvērš loģistiku.

Ukraina notriekusi Krievijas lidmašīnas, helikopterus un dronus

Ukrainas Bruņotie spēki ceturtdien notriekuši 15 Krievijas gaisa mērķus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība. Notriektas trīs lidmašīnas, trīs helikopteri un deviņi droni "Orlan-10".

Notriekto lidmašīnu vidū pēc provizoriskiem datiem ir "Su-24", "Su-25", kā arī modernā lidmašīna "Su-35", bet helikopteru vidū divi "Mi-8" un modernais helikopters "Ka-52".

ES nodos Ukrainai smagos ieročus; briti apmāca ukraiņu karavīrus

Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies pirkt smagos ieročus un tos bez maksas nodot Ukrainai, sniedzot atbalstu karā pret Krieviju, intervijā izdevumam "Jevropeiska pravda" paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Drošības apsvērumu dēļ par to nebūs ļoti daudz ziņu. Tomēr mēs turamies pie savām saistībām piegādāt jums šos ieročus," atzīmēja Mišels.

Viņš sacīja, ka ES divu mēnešu laikā jau ir piešķīrusi 1,5 miljardus eiro caur instrumentu "European Peace Facility", kas tiek izmantots iepirkumiem Ukrainas Bruņoto spēku vajadzību apmierināšanai.

"Un tas ir papildus atbalstam no daudzām ES dalībvalstīm, kas pienāk divpusējā līmenī. Bet ar šo palīdzību nepietiek, mums vajag darīt un mēs darīsim vēl vairāk," uzsvēra Mišels.

Tikmēr Lielbritānijā vairāk nekā 20 ukraiņu karavīru tiek apmācīti, kā izmantot britu piegādātās bruņumašīnas, atklājis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. 

Krievija noraidījusi priekšlikumu par Lieldienu pamieru

"Diemžēl Krievija ir noraidījusi priekšlikumu noteikt Lieldienu pamieru. Tas ļoti labi demonstrē to, kā patiesībā šīs valsts vadītāji izturas pret kristīgo ticību, pret vieniem no priecīgākajiem un svarīgākajiem svētkiem. Bet mēs saglabājam cerību. Cerību uz mieru, cerību uz to, ka dzīvība uzvarēs nāvi," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Noteikt pamieru Ukrainā uz pareizticīgo Lieldienu laiku šajā nedēļas nogalē bija aicinājuši arī Romas pāvests Francisks un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Ukrainas kontrolētās Doneckas apgabala teritorijas pametuši 75% iedzīvotāju

Ukrainas kontrolēto Doneckas apgabala daļu pametušas gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.

Līdz kara sākumam Ukrainas kontrolētajā apgabala daļā dzīvoja 1 670 000 cilvēku, bet tagad palikuši ap 430 000.

Lielākā Doneckas apgabala Ukrainas daļas pilsēta ar teju pusmiljonu iedzīvotāju bija Mariupole.