Kleita ar smalki slēptu ziņojumu. Karalienes Elizabetes II kronēšanas kleitas stāsts

Foto: AFP/SCANPIX, ROYAL COLLECTION TRUST, TVNET kolāža

Lai gan karalienes Elizabetes II kronēšana notika 1953. gada 2. jūnijā, kleitas pasūtījums tika veikts jau gadu pirms tam. Princeses Elizabetes II koronācijas kleitu darināja karaliskajai ģimenei uzticīgais šuvējs Normans Hartnels. Uzticīgais, jo arī princeses Elizabetes un prinča Filipa kāzu dienā topošā karaliene mirdzēja tieši viņa darinātajā skaistumā. Tagad tuvojās nākamā svarīgākā Elizabetes diena, kad viņai bija jāizskatās kā īstai karalienei! 

Šuvējs Normans Hartnels radīja deviņus dizaina paraugus, no kuriem astotais bija īstais! Šuvējam bija jārada kas tāds, kurā 26 gadus vecā karaliene var godam nodot kronēšanas zvērestu 8000 viesu, tostarp premjerministru un valstu vadītāju no visas Sadraudzības, klātbūtnē un vairāk nekā 20 miljoniem TV pārraides skatītāju! Jā, uzdevums bija vēl atbildīgāks par Elizabetes II kāzu kleitas radīšanu. 

Sers Normans Hartnels, 1972. gadā.
Sers Normans Hartnels, 1972. gadā. Foto: Wikimedia Commons

Kleitai bija jābūt vēsturiskam šedevram, kas atbilstu šim gadījumam, tāpēc tā arī tapa teju veselu gadu!

Un tas nav brīnums, jo kleitā bija jāizšuj gan Apvienotās Karalistes, gan citu Nāciju Sadraudzības štatu ziedu simboli, iekļaujot angļu Tjūdoru rozi, Velsas puravu, Skotijas dadzi, Īrijas āboliņa lapu, Kanādas kļavas lapu, Austrālijas zelta vērnes ziedu un Jaunzēlandes papardi, Indijas lotosa ziedu, Pakistānas kviešus u.c. 

Ideja bija cēla - katra valsts mēģinās atrast uz kleitas īpašo simbolu un sajutīsies pagodināta!

To visu dienu no dienas smalki darināja sešas vislabākās Lielbritānijas šuvējas no karaliskās šūšanas skolas.

Raksta foto
Foto: ROYAL COLLECTION TRUST

Karalienes vēlme bija, lai kronēšanas kleita būtu izgatavota no satīna, tāpat kā viņas kāzu kleita, akcentējot karalisko eleganci, bet bez liekas formas uzsvara.

Kleitas zīds tika ražots Lady Hart Dyke zīda fermā Lullingstonas pilī, Kentā, un to auda Warner & Sons Eseksā. Smalkie izšuvumi ir sakārtoti trīs graduētās pakāpēs un robežojas ar mainīgām zelta pērlīšu, dimantu un pērļu līnijām. 

Raksta foto
Foto: ROYAL COLLECTION TRUST

Papildus kleitai tika radīts arī "Colobium sindonis" (latīņu valodā "vantu tunika") - vienkāršs balta lina halāts bez piedurknēm, ko valkāja Lielbritānijas monarhi kronēšanas dievkalpojuma laikā. Tas simbolizē atteikšanos no visas pasaulīgās iedomības un kailu stāvēšanu Dieva priekšā. Kronēšanas dievkalpojumā virs monarha drēbēm tiek uzvilkts colobium sindonis, un tad virs tā tiek uzlikta supertunika, garš zelta brokāta halāts. Valkājot šos apģērbus, monarhs tiek apdāvināts ar regālijām, kronēts un iecelts tronī. Abi apģērbi tiek noņemti pirms pēdējā gājiena no abatijas. 

Uz pleciem bija piestiprināta purpura samta mantija ar ermīnu un divas rindās smalki izšūtu zelta mežģīņu un zelta filigrānu. Mantiju no 1953.g. marta līdz maijam darināja Ede and Ravenscroft. Darbs prasīja 3500 darba stundas, un izšuvumi veikti ar 18 dažādu veidu zelta pavedieniem. Kronēšanas dienā sešas goda kalpones nesa šo 6,5 metrus garo mantiju aiz karalienes.

Raksta foto
Foto: ROYAL COLLECTION TRUST
Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons
Raksta foto
Foto: Wikimedia Commons

Pēc kronēšanas kleita tika valkāta vairākkārt, piemēram, kad viņa atklāja parlamentu Jaunzēlandē (1954.g.), Austrālijā (1954.g.), Ceilonā (1954.g.) un Kanādā (1957.g.).

Kleita tagad ir daļa no Karaliskās kolekcijas.

Herberta Džeimsa Guna darinātais karalienes portrets
Herberta Džeimsa Guna darinātais karalienes portrets Foto: ROYAL COLLECTION TRUST
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu