Ne tikai smirdīga čupa. Kā komposta veidošanu padarīt patīkamāku?

Komposta saturs veidojas, jau ejot uz veikalu

Tā vietā, lai uzreiz pievērstos kompostēšanas plānošanai, Laura aicina dalībniekus domāt par ēdiena neizniekošanu un maksimālu tā patēriņu.

Piemēram, rūpīgi plānojot ēdienreizes, lai pēcāk atvieglotu pašu šķirošanas procesu.

Būtiski, ka komposta saturs veidojas jau brīdī, kad iepērkam pārtiku ēdienreizēm.

Jo īpaši grūts šis ēdiena neizniekošanas uzdevums ir ģimenēs ar jaunākām atvasēm.

Tajās pārpalikumi būtiski palielinās, tāpēc svarīgi ir apzināties un ievērot veidus, kā pārtikas izmešanu pēc iespējas veiksmīgāk izskaust vai vismaz mazināt.

"Manā pieredzē gan mājās, gan vadot ēst gatavošanas nodarbības bērniem, esmu ievērojusi, ka ir svarīgi ļaut iesaistīties ēst gatavošanā.

To var panākt, runājot par to, ko bērns gribētu, piemēram, vakariņās, un kopīgi plānojot, sarunājot, izvēloties. Tādā veidā, ar maziem solīšiem, mēs dodam viņiem iespēju pieņemt lēmumus un mācīties būt atbildīgākiem," saka Laura.

Kad esam pievērsuši uzmanību ēdienreižu plānošanai, nākamie soļi ir ēdiena uzglabāšana un maksimāla tā patērēšana.

Jāņem vērā, ka pastāv ļoti daudz veidu, kā pārtikas pārpalikumus izmantot ēdienu gatavošanā (mafinos, tortiljās, fritatās, mērcēs, buljonā, smūtijos, pankūkās un plācenīšos) un uzglabāšanā (vakuuma traukos, saldējot).

Tikai pēc šī soļa jāpieņem lēmums par to izmešanu.

"Lieliski, ja apkārt sapulcējušies domubiedri, kuri palīdz ceļā uz pārtikas plānošanu, sava komposta veidošanu un tā uzturēšanu.

Manā gadījumā tā ir ģimene un kaimiņi, ar kuriem dalām kompostu," pieredzē dalās influencere.

Svarīgi arī, lai ieviešot kompostēšanas sistēmu, pastāvētu stingri, bet vienkārši saprotami noteikumi un pati šķirošana būtu ērta un parocīga, virtuvē ieviešot konteinerus vai traukus ēdiena atkritumiem.

Turklāt jāatceras, ka ne visiem jābūt ļoti radikāliem šķirotājiem.

Labi ir sākt kaut ar pudelēm, un vēlāk no tā augt un mācīties, pievienojot arvien jaunus šķirošanas veidus.

Lauras Grēviņas ideoloģijai piekrīt arī Zane - domāt par kompostēšanu jāsāk tikai galējā gadījumā, ja nav izdevies veiksmīgi patērēt visu iegādāto pārtiku.

Ja reiz nonākam līdz kompostēšanai, tad rodas jautājumi: ar ko un kāpēc sākt, kas jāliek kompostā?

Kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, kā un kāpēc man tos šķirot/kompostēt?

Jebkuri organiskie atkritumi, kas spēj sadalīties aerobos vai anaerobos vides apstākļos, t.sk. tekstils, papīrs un kartons, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/850).

Šķirojot atkritumus, būtiski tiek ietekmēts klimats un taupīti dabas resursi.

Īpaši tas attiecas uz Latvijas reģioniem, no kuriem ir neekonomiski pārvest atkritumus uz poligoniem.

Kompostēšana un atkritumu šķirošana ir arī lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, kas vieno ģimenes, rada kopienas un nodrošina radošas un vērtīgas fiziskās aktivitātes.

Bieži vien, runājot par bioatkritumiem, prātā nāk izaicinājums - nepatīkams komposta izskats un spēcīgs aromāts -, taču būtiski paturēt prātā, ka katra komposta arhitekts ir pats kompostētājs.

Īpaši svarīgi ir izvēlēties sev tīkamāko kompostēšanas veidu un pēcāk par to kārtīgi rūpēties.

Veidojot kompostu, eksperte piekodina apzināt situāciju savā apkaimē, noskaidrojot:

• cik cilvēku šo kompostu lietos un kāds būs kopējais bioloģisko atkritumu daudzums;

• kādi ir potenciālo kompostētāju patēriņa paradumi (piemēram, gatavs ēdiens/pusfabrikāti, veģetārieši/gaļēdāji, sulu kūres u.c.);

• kāds būs komposta pielietojums;

• kur komposts varētu atrasties un kāda ir pieejamā vieta un tās īpatnības, ekipējums un citi resursi;

• vai tuvumā jau pastāv kādas kompostēšanas iniciatīvas un iespējams uzrunāt arī citus interesentus, iesaistāmās puses, īpaši, ja katram ir nedaudz atkritumu;

• kāds ir administratīvais, juridiskais konteksts (atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi).

Svarīgi ir atcerēties, ka kompostēšana ir kopienas uzdevums, tāpēc jāievēro savlaicīga informēšana, izglītošana un visu pušu iesaiste, lai vēlāk nerastos liekas domstarpības.

Šāda veida iesaiste paredz arī atbildību un resursu sadali visā sistēmas darbības laikā.

Šajā procesā nepieciešama organizācija un piemērotākā risinājuma uzturēšana. Galvenais - būt pacietīgiem un elastīgiem - atkritumus rada sabiedrība, kas nepārtraukti mainās.