Vai ir iespējamas ātras un aizraujošas sacīkstes, kurās netiek patērēta degviela vai vēja spēks? Baikdžoringā var iztikt bez abiem, bet kas ir šis neparastais sporta veids, skaties jaunākajā "Ātruma cilts" sērijā.
Kā brauksim, kad pasaulē beigsies benzīns
Paulu ar baikdžoringu iepazīstina Raimonds Kleinbergs, Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas pārstāvis un godalgots šī sporta veida braucējs. Raimonds šajā disciplīnā pirmo reizi startējis 2011. gadā un jau pāris gadus vēlāk iekļuvis pasaules elitē.
Baikdžorings ir ir visātrākais no kamanu suņu sporta veidiem. Tajā velosipēdists traucas suņa pavadā, un šajā sporta veidā ir gan piecus līdz septiņus kilometrus garas sprinta distances, gan vidējās distances 30 kilometru garumā un garās distances – 80–100 kilometru. Raimonda lauciņš ir sprints, kur vidējais ātrums šķēršļotā apvidū ir ne mazāks par 30 km/h. Suns dod aptuveni piektdaļu jaudas, bet rezultāts ir atkarīgs no pārinieku sadarbības. Velosipēdista uzdevums šajā tandēmā ir braukt maksimāli ātri un pēc iespējas atvieglot suņa darbu.
Šī sporta veida noteikumi paredz, ka piedalīties var ar jebkuras sugas suni, bet Raimonds zina stāstīt, ka kuru katru suni nevar pieradināt pie velo vilkšanas. Visatbilstošākie ir medību un putnu suņu sugu jaukteņi. Suns tiek vadīts ar balss komandām, un tas ir pieradināts tā, ka treniņos vai sacensībās nemana malējos kairinājumus. Tiem braucējiem, kas vēlas sasniegt lielāku ātrumu, velosipēda alternatīva var būt skūters, bet piesardzīgākie var izmēģināt kanikrosu jeb skriešanu ar suni.
Kādas ir izmaksas, lai iegādātos sunim nepieciešamo aprīkojumu, un kā sākt treniņu procesu, noskaidrosim jaunajā raidījuma sērijā.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".