Baltija turpina iepirkt arī Krievijas elektrību - salīdzinot ar janvāri, martā šis apjoms dubultojies

Mazo kodolreaktoru darbība būšot krietni drošāka, un to nelielie izmēri ļaus tos izveidot valstīs, kas nevar atļauties celt lielos reaktorus. Jau ir atrastas dažas vietas, kur potenciāli to varētu būvēt. Uzņēmēji apbraukājuši vairākas valstis, bijuši arī Latvijā, bet nav tikušies ar ekonomikas ministru, kurš uzrauga energotirgu. Tā vietā igauņus uzņēmis aizsardzības ministrs.

Intervijā Nekā personīga Igaunijas premjerministre apstiprina, ka mazās kodolspēkstacijas projekts ir interesants un viņi gaida ziņas no uzņēmējiem, vai tas būs dzīvotspējīgs.

Mazo reaktoru ideja Kanādā ir aktuāla jau vairākus gadus.

Plānots, ka pirmais jaunais reaktors būs gatavs jau tuvāko 5-6 gadu laikā.

Latvenergo apstiprina - viņi šādai idejai nesaka pavisam skaidru nē, bet Latvijas energoražotājs esot nogaidošs. Latvija pagaidām iesaistījusies tikai pētīšanā, kā šāda kodolstaciju enerģija varētu iekļauties kopējā energotirgū.

Kopēji energoprojekti Baltijā bieži izgāzušies. Sašķidrinātās gāzes termināli izveidoja Lietuva viena pati, bet Latvija to joprojām nav spējusi realizēt. Ar politisku troksni izjuka Visaginas kodolreaktora projekts, ko kopš 2007.gada bija plāns celt Lietuvā. Padomju mantojumu Ignalinas atomstaciju Lietuva izslēdza, jo tas bija viens no priekšnoteikumiem mūsu kaimiņu dalībai Eiropas savienībā. Elektrība mūsu kaimiņiem pēc šī soļa kļuva par 80% dārgāka. Atkarība no Krievijas būtiski pieauga. Pēc dažādām pārrunām un amatpersonu parakstītiem līgumiem bija nolemts, ka Visaginu būvēs trīs Baltijas valstis, iespējams, Polija un investors no Japānas kompānija HITACHI. 62% Lietuvas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret Visaginas celšanu. Projektu apturēja, pēc tam iesaldēja. Ja tas tomēr būtu īstenots, tika solīts, ka Visagina elektrību sāktu ražot 2021. vai 2022.gadā. Un energokrīzei Baltija būtu krietni gatavāka. Tā brīža Latvijas prezidents Valdis Zatlers atceras - Krievija pielika lielas pūles, lai šī ideja neizdotos.

Lai gan Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā nolēmuši noteikt ierobežojumus elektroenerģijas importa jaudai no Krievijas, Latvija, Lietuva un Igaunija arī šobrīd turpina iepirkt Krievijas elektrību. Kā liecina NordPool dati martā, šis apjoms salīdzinot ar janvāri pat dubultojies un sasniedz gandrīz 600 tūkstoš MWh.

Vairāki vadošie Latvijas kodolfiziķi mudina Latvijas politiķus atkal nenogulēt iespēju, ko mums šobrīd piedāvā Igaunija. Jaunā tipa reaktori, kas joprojām ir projektu izskatā uz papīra, ir krietni mazāki nekā monstri Ignalinā un citviet bijušajā Padomju Savienībā. Arī to tehnoloģijas būtiski atšķirsies, kas ļaus nodrošināt arī Latvijas patēriņu.

Igauņu kompānija, kas plāno kodolstacijas būvniecību, apgalvo, ka, visticamāk, radioaktīvos atkritumus varētu glabāt kādā no Skandināvijas valstīm. Šādas glabātavas tur izvietotas dziļi klintīs.