KNAB nesodīs “Latvijas attīstībai” par finansēšanas pārkāpumiem; vairāki desmiti tūkstošu ziedojumu būs jāatmaksā

Krimināllietas nav, jo izmeklētājiem nav izdevies atrast naudas pirmavotu. Tomēr partijai būs valsts budžetā jāpārskaita vairāki desmiti tūkstošu eiro ziedojumi, kuru dāvinātāju finansiālā situācija nebija tik laba, lai atvēlētu organizācijai tik lielas summas.

Krimināllietas neesamība ļauj partijas vadībai teikt, ka pārkāpumi ir maznozīmīgi, bet,

visticamāk, iesaistītajiem no kriminālatbildības ļāva izvairīties tas, ka Mičerevskis par notikušo vispirms paziņoja nevis KNAB, bet tviterī.

Partijas “Latvijas attīstībai” finanšu skandālu pirms pusotra gada izraisīja Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja par izstāšanos no partijas un publicēja Whatsapp saraksti ar tā brīža partijas vadītāju un Vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kurā ministrs lūdza viņam izkārtot Rīgas Satiksmes stāvvietas atļauju.

Pūce centās izmeloties, ka tas bijis tikai joks, taču beigās bija spiests atkāpties no ministra un partijas vadītāja amata. Par Rīgas stāvvietas caurlaides izmantošanu viņu administratīvi sodīja KNAB.

Taču caurlaide bija tikai sīkums salīdzinot ar nākamo Mičerevska apgalvojumu. Viņš Twitterī paziņoja, ka partijas biedri ziedo nevis savu, bet nezināmas izcelsmes naudu. Mičerevskim naudu esot nodevuši Juris Pūce un Edgars Jaunups. Par šādu rīcību jau draud kriminālatbildība. 

Gan Jaunups, gan Pūce Mičerevska stāstīto noliedza. 2020.gada novembrī pārbaudi sāka KNAB, bet tagad birojs darbu ir pabeidzis.

Lai kādu varētu saukt pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, izmeklētājiem jāpierāda, ka naudas devējs, starpnieks vai viltus ziedotājs ir partijas interesēs samaksājis vismaz 25 tūkstošus eiro. Šādu nodarījumu, kad tas jau noticis, ir grūti pierādīt. Pat ja kāds ir gatavs stāstīt par darījumu, parasti šādiem notikumiem nav liecinieku un otrai darījuma pusei tikai jāapgalvo, ka nekas tāds nav bijis. Lai nelegālu naudas apriti pierādītu, jāieraksta naudas došanas fakts un sarunas. Un tas jādara tik ilgi, līdz summa sasniegs likumā prasītos 25 tūkstošus.

Vienkāršāk ir pierādīt, ka ziedotājs nav bijis pietiekami turīgs, lai varētu partijai atvēlēt ziedoto summu.

Ja tas izdodas, tad KNAB administratīvā procesā nelikumīgo ziedojumu var piedzīt no partijas.

 KNAB gan neatklāj, kurus ziedojumus vai biedru naudas maksājumus uzskata par nelikumīgiem. Visticamāk, Mičerevska noziedotie 8 tūkstoši ir starp tiem. 

Partijas “Latvijas attīstība” vadība ar KNAB pārbaudes rezultātiem ir diezgan apmierināti. Tie ļauj partijai apgalvot, ka nekas krimināls nav noticis. Bijušais partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, ko Mičerevskis minēja kā ziedojamās naudas devēju, uz KNAB neesot aicināts. 

Pašreizējie partijas vadītāji stāsta, ka notikušais nav nekas ārkārtējs. Tādi pārkāpumi varot gadīties katrai partijai, jo partiju cilvēkiem nav iespējams pārbaudīt naudas devēju ienākumus.

Partijas valdes locekļi visi kā viens apgalvo, ka nezina summas, ko KNAB varētu partijai likt atmaksāt. Lēmumi vēl neesot stājušies spēkā.

“Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāre Jeļena Jesajana skaidro, ka šobrīd partija saņēmusi četrus lēmumus par likumam neatbilstoši saņemtas naudas maksāšanu valstij. Divi no tiem jau apstrīdēti tiesā.

Partija “Latvijas attīstībai” 2018.gada Saeimas vēlēšanās startēja apvienībā ar “Kustību Par!”. Pēc Mičerevska izraisītā skandāla ar Pūces stāvvietas atļaujām un nelikumībām partijas finansēšanā, Kustība Par paziņoja, ka aizies no apvienības, ja apstiprināsies ziņas, ka “Latvijas attīstībai” ir pretlikumīgi finansēta. “Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts KNAB atklāto neuzskata par iemeslu saraut attiecības.

Sestdien “Par” pulcējās uz kongresu, kurā partijas biedriem bija jāizlemj vai palikt apvienībā ar “Latvijas attīstībai”. Iemesls bija ne tikai aizdomīgās naudas lietas, bet arī biedru neapmierinātība ar “Latvijas attīstībai” pārstāvošā Reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša lēmumu neapstiprināt Rīgas attīstības plānu, jo tajā nav ievērotas azarstpēļu biznesa intereses. Šī iemesla dēļ no “Par” aizgāja viens no līderiem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Biedru vairākums kongresā izlēma, ka apvienība ar “Latvijas attīstībai” tomēr ir jāsaglabā.