Krievijas naftas embargo ietekme Lietuvā nebūtu liela, prognozē eksperti

Lietuva un citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis aktīvi cenšas panākt Eiropas Savienības (ES) sankciju vēršanu pret Krievijas naftas un gāzes importu, sodot valsti par tās iebrukumu Ukrainā.

Lai gan atsevišķām ES dalībvalstīm embargo radītu neērtības, aptaujātie eksperti norādījuši, ka Lietuvai ir naftas pārstrādes rūpnīca un Būtiņģes naftas terminālis, tādēļ tai jau tagad ir pieejamas naftas piegādes maršrutu alternatīvas un tā spēj saražot degvielu savām vajadzībām.

Naftas pārstrādes rūpnīca un terminālis nozīmē, ka Lietuva var pirkt naftu no dažādiem avotiem un izvairīties no iespējama degvielas un citu naftas produktu deficīta.

"Cena, protams, būs augsta, tomēr nav risku, ka mums būs kaut kādi ierobežojumi" naftas produktu izmantošanā, intervijā BNS teicis bankas "Luminor" ekonomists Žīgimants Maurics, pieļaujot, ka, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā tādi ierobežojumi varētu būt.

Enerģētikas eksperts Vidmants Jankausks sacījis, ka Mažeiķu rūpnīcai naftu nepiegādā pa cauruļvadiem, tādēļ to iespējams saņemt no jebkuras vietas pasaulē. Arī viņš pieļāva, ka Lietuvai vienīgā problēma varētu būt naftas cenas, nevis tās pieejamība.

"Swedbank" ekonomists Nerijus Mačulis iepriekš aprēķinājis, ka pērn Lietuva iegādājusies Krievijas naftu un naftas produktus 2,7 miljardu eiro vērtībā.

Eksperti prognozējuši, ka Krievijas naftas embargo nozīmētu degvielas cenu kāpumu Eiropā, tomēr vairāki eksperti uzstājuši, ka Lietuvā cenu pieaugums varētu būt mazāks nekā citviet eirozonā.

Lietuvas Degvielas produktu tirgotāju asociācijas vadītājs Emilis Cicēns pieļāvis, ka Krievijas naftas embargo būtu "ļoti minimāla ietekme" uz cenām Lietuvas degvielas uzpildes stacijās.

Viņš norādījis, ka vairākas lielas kompānijas jau ir atteikušas no Krievijas jēlnaftas iepirkšanas, negaidot ES sankciju ieviešanu.

Piegādes Lietuvai pa naftasvadu "Družba" Krievija slēdza 2006.gada jūlijā, skaidrojot to ar remontdarbu nepieciešamību, taču Lietuvai nebija šaubu, kas tas bija politisks lēmums, jo šāds solis tika sperts tūlīt pēc tam, kad Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca tika pārdota Polijas koncernam "Orlen".

Padomju laikos celtā Mažeiķu rūpnīca bija piemērota tikai Krievijas naftas pārstrādei un pēdējo gadu laikā apmēram divas trešdaļas Mažeiķos pārstrādātās jēlnaftas bija no Krievijas. Saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem pērn "Orlen" 57% jēlnaftas iepirka no Krievijas.

"Orlen" prezidents Daniels Obajteks marta beigās paziņoja, ka Mažeiķu rūpnīcai vairs netiek piegādāta nafta no Krievijas.