Bijušajam bērnunama "Līkumi" vadītājam Boķim piespriests cietumsods

Boķis atzīts par vainīgu četru noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tās saistītas ar vardarbību, ar vardarbības piedraudējumu vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.

Tāpat viņš atzīts par vainīgu divu noziedzīgo nodarījumu pēc 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu - ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Boķim piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.

Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa uzsver, ka, nosakot sodu, tiesa ņēma vērā faktu, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarījis, darbības vēršot pret nepilngadīgiem bērniem un, būdams valsts amatpersona, taču noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā tikai vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem likumdevējs novērtējis kā smagu noziegumu, pārējie - mazāk smagi noziegumi. Turklāt lietā konstatēts, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tas pirmstiesas izmeklēšanā neattaisnoti vilcināts, tāpēc apsūdzētais ar tiesas spriedumu tiek notiesāts par pat 12 gadus veciem notikumiem.

Boķis attaisnots un atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par sešu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 136.panta.

Deviņi cietušie bija pieprasījuši morālā kaitējuma kompensācijas robežās no 2000 eiro līdz 100 000 eiro. Morālā kaitējuma kompensācijas lielākoties tika pamatotas ar to, ka cietušie atradušies bāreņu namā, kurā viņiem nav paticis uzturēties, viņi tikuši ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās un apsūdzētais pret viņiem slikti izturējies. Tiesa četriem cietušajiem piedzina morālā kaitējuma kompensācijas 500 eiro, jo kaitējums saistīts par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Taču lietā neapstiprinājās fakti, ka cietušajiem būtu kādas sekas pēc apsūdzētā darbībām, kā arī apsūdzētais nevar būt atbildīgs par cietušo ievietošanu bāreņu namā.

Kaut arī notikumos iesaistīti bērni, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta citāda pierādījumu vērtēšana vai noteiktas īpašas lietu kategorijas, kurās pierādījumi vērtējami atšķirīgi. Tiesa vienmēr ņem vērā, vai lietā esošie pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vai tie ir ticami, vai tie noformēti un tiesai iesniegti atbilstoši likumam, vai pierādījumu ir pietiekami, lai apsūdzēto atzītu par vainīgu. Tiesa taisa spriedumu pēc šo pierādījumu izvērtēšanas par apsūdzētā vainu viņam celtajā apsūdzībā.

Jau vēstīts, ka Boķim apsūdzība uzrādīta par desmit noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kad apsūdzētais, būdams valsts amatpersona, pret bērnunama audzēkņiem veicis dažādas darbības, pārsniedzot amatpersonai ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas. Tāpat viņš apsūdzēts par divām epizodēm amatpersonas bezdarbībā un par vienu epizodi, kad viņš kādu jaunieti piespiedis veikt abortu.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrai kriminālvajāšanai izmeklēja Valsts policija (VP), kas vēstīja, ka inkriminētie noziegumi paveikti laikā no 2009. līdz 2015.gadam un lietā par cietušajiem atzīti desmit bērni.

Lieta par iespējamo vardarbību ierosināta jau 2015.gadā un sākotnēji to izmeklēja VP Jēkabpils iecirknī, bet uzraudzību nodrošināja Jēkabpils rajona prokuratūra. Taču lietā tika pieļauta nepamatota novilcināšana, tāpēc tā nodota VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas birojam.

No 2018.gada 11.janvāra saistībā ar kriminālprocesu Boķim aizliegts ieņemt amatu. Bet 2019.gadā Salas novada dome likvidējusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atbrīvojot Boķi no amata.

2015.gadā Tiesībsarga birojs bija sagatavojis Ģenerālprokuratūrai plašu materiālu par pārkāpumiem bērnunamā "Līkumi". Sagatavotā informācija pārsvarā atklāj darbinieku psihoemocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem, sacīja tiesībsargs Juris Jansons, uzsverot, ka tam ir konkrēti pierādījumi. Ir fiksēti arī gadījumi, kad bērni paši vērsušies drošības iestādēs, tomēr uzsāktie procesi priekšlaikus izbeigti.