Slēgtā sēdē spriedīs par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Baltijas valstu drošību

Sēdes darba kārtība liecina, ka parlamentāriešiem paredzēts runāt par situāciju Ukrainā un Baltijas valstu pasākumiem Ukrainas atbalstam un Baltijas valstu sadarbību ar mērķi sniegt politisku, finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai. Plānots arī apspriest drošības situāciju Baltijas reģionā Ukrainas kara laikā un, pieaugot Krievijas imperiālistiskajām ambīcijām Eiropā.

Darba kārtībā ir arī jautājums par pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi Baltijas valstīs ar mērķi stiprināt NATO klātbūtni reģionā, kā arī par kopīgiem pasākumiem Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai.

Sēdes darba kārtībā ir arī jautājums par Baltijas valstu civilās aizsardzības gatavību - pašreizējo situāciju un spēju kopīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām un katastrofām reģionā. Tostarp paredzēts runāt par Baltijas valstu operatīvās sadarbības padziļināšanu, novēršot birokrātiskos šķēršļus, kā arī tiesiskā regulējuma saskaņošanu nacionālo bruņoto spēku un citu operatīvo iestāžu pārrobežu sadarbības nodrošināšanai.

Deputāti diskutēs arī par Baltijas valstu risku mazināšanas spējas stiprināšanu un kopīgo pasākumu uzlabošanu katastrofu novēršanas un gatavības jomā, kā arī regulāru sakaru un informācijas aprites uzlabošanu starp Baltijas valstu atbildīgajām iestādēm civilās aizsardzības jomā.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu premjeri rosina katrā Baltijas valstī izvietot pa vienai kaujas gatavībā esošas sabiedroto divīzijai.

Premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.