No Kargina un Krasovicka par labu valstij ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor""informē, ka pašlaik tiek veiktas normatīvajos aktos noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro.

Latgales apgabaltiesa lēma prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumu, kompensācijas un līgumsoda piedziņu apmierināt daļēji, no abiem solidāri "Reap" labā piedzenot kompensāciju 117 671 498 eiro apmērā, bet prasība daļā par līgumsoda piedziņu 6 471 932 eiro apmērā tika noraidīta.

No bijušajiem "Parex" valdes locekļiem solidāri tika piedzīta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem 6 664 623 eiro apmērā, bet noraidīts "Possessor" prasījums daļā par 10 718 080 eiro atrautās peļņas piedziņu. Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu noraidīta abu bijušo valdes locekļu pretprasība pret likvidējamo "Reverta", "Possessor", Finanšu ministriju un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" par līguma punktu atzīšanu par spēkā neesošiem.

No abiem bijušajiem valdes locekļiem par labu "Possessor" labā tika nolemts piedzīt tiesāšanās izdevumus 188 263 eiro no katra, savukārt "Reap" labā - tiesāšanās izdevumus 449 938 eiro apmērā. Kopēja piedziņās summa veidoja 124,3 miljonus eiro.

"Possessor" un "Reverta" 2011.gada 2.decembrī iesniedza tiesā prasību un pēc prasības precizēšanas lūdza piedzīt solidāri no bijušajiem valdes locekļiem zaudējumus 17 382 704 eiro apmērā AS "Privatizācijas aģentūra" labā, kā arī kompensāciju 117 671 498 eiro apmērā un līgumsodu 6 471 932 eiro apmērā par labu "Possessor".

Iepriekš vēstīts, ka "Parex banka" sabruka 2008.gada krīzes laikā. Tolaik Ivara Godmaņa valdība nolēma banku glābt, pārņemt 51% akciju un ieguldīt bankā 200 miljonus latu. 10.novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris, "Hipotēku bankas" prezidents Inesis Feiferis un Kargins noslēdza ieguldījumu līgumu, kas izglāba banku un ļāva tajā turpināt saimniekot Karginam un Krasovickim.

Pēc līguma parakstīšanas nauda no bankas sāka aizplūst vēl straujāk. "Parex" neapturēja līdzekļu izmaksas un kredītu izsniegšanu. Kad 1.decembrī tas beidzot tika izdarīts, no bankas bija aizplūdis vairāk nekā pusmiljards latu.

Kopumā valsts "Parex" ieguldīja 1,7 miljardus eiro, daļu no kuriem ir izdevies atgūt, bet neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.

Mazināt valsts zaudējumus Privatizācijas aģentūra vēlējās, piedzenot tos no bijušajiem "Parex" akcionāriem. Līdz šim valsts labā atgūti 4,5 miljoni eiro, bet kopumā strīds risinājies 20 civilprocesos.

Divos lielākajos procesos janvāra beigās nolasīts otrās instances tiesas spriedums. Rīgas apgabaltiesā valsts no baņķieriem mēģināja pietiesāt 81 miljonu eiro, jo "Parex" vadībā viņi it kā slēguši bankai neizdevīgus darījums ar radiem un draugiem. Šajā lietā tiesa lēma par labu Karginam un Krasovickim, lieta pašlaik atrodas AT.

Savukārt Latgales apgabaltiesa par valstij nodarītiem zaudējumiem bijušajiem akcionāriem piesprieda maksāt 124 miljonus eiro.

Spriedums pamatots ar pušu noslēgto ieguldījuma līgumu. Starp valsti un akcionāriem noslēgtais līgums ir konfidenciāls, taču tiesas spriedums liecinot, ka dokumentā iekļauts punkts, ka akcionāriem ir pienākums segt zaudējumus, ja tie melojuši par bankas stāvokli.

Kā informējis advokāts, "Possessor" pārstāvis Agris Bitāns, pārbaudot bankas patieso stāvokli, radušās aizdomas, ka ir virkne noslēgtu darījumu, kas ir noslēgti uz ekonomiski vai saimnieciski neizdevīgiem noteikumiem bankai. Tāpat esot gūta virkne apliecinājumu par bankas stāvokli, ka tas nav atbildis tiem rādītājiem, kādiem vajadzēja būt.

Iepriekš Kargina pārstāvis Olavs Cers sacīja, ka zaudējuma gadījumā Kargins grasoties vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā, jo ilgās tiesvedības esot pielīdzināmas vajāšanai.