Kā elektroauto īpašības ietekmē tā apdrošināšanas izmaksas?

Līdz ar elektrisko dzelzs rumaku skaita palielināšanos uz Latvijas ceļiem pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, kuros tie ir iesaistīti. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins pauž, ka gadu no gada ir pieauguši gan apdrošinātājiem pieteiktie CSNg, kuros iesaistīti elektroauto, gan arī atlīdzībās izmaksātās summas.

“Latvijā pirmais ceļu satiksmes negadījums (CSNg), kurā bija iesaistīts elektroauto, reģistrēts 2009. gadā. Kopš tā laika apdrošinātājiem pieteikti 476 šāda veida CSNg. No tiem 205 gadījumos elektroauto bijis CSNg izraisītājs, bet 271 gadījumā – cietušais,” stāsta Abāšins.

Pagājušajā gadā kopumā pieteikti 140 ar elektroauto saistīti CSNg. Pēc Abāšina vārdiem, atlīdzībās izmaksāti nedaudz vairāk kā 225 tūkstoši eiro. Savukārt par 77 negadījumiem, kur elektroauto bijis cietušais, pērn izmaksāti gandrīz 143 tūkstoši eiro.

“Ārzemju avoti liecina, ka vidēji elektroauto apdrošināšanas izmaksas ir augstākas par tradicionālajiem auto. Cenas sadārdzinājums rodas, balstoties uz jau iepriekš minētajiem faktoriem – dārgākas detaļas un remonts. Taču tajā pašā laikā Lielbritānijas informācijas avoti ziņo, ka šī cena pakāpeniski tomēr samazinās,” stāsta IC24.lv un Inter Cars Latvija vadītājs Kaspars Viļumsons.

Lielbritānijas Apdrošinātāju asociācijas dati rāda, ka elektrisko automašīnu apdrošināšanas izmaksas krītas. Kā viens no iemesliem cenu izmaiņām minēts tas, ka tirgū ienāk arvien vairāk apdrošinātāju, kas piedāvā savus pakalpojumus elektroauto īpašniekiem, kā arī, protams, elektrisko dzelzs rumaku skaita palielināšanās.

Tikmēr Latvijā KASKO un OCTA izmaksas elektriskajiem transportlīdzekļiem nav salīdzinoši augstākas vai zemākas kā tradicionālajiem auto. “Tā kā elektroauto īpatsvars Latvijā vēl joprojām ir ļoti neliels, statistika nav pilnīga un tiek vēl uzkrāta,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Pagājušajā gadā vidēji atlīdzībā par vienu CSNg elektroauto īpašniekam tika izmaksāti 1856,65 eiro. “Ja salīdzinām šo summu ar kopējo vidējo atlīdzību par CSNg 2021. gadā, kas bija 1357 eiro, tad redzam, ka atšķirība ir gandrīz 500 eiro par vienu CSNg,” tā Abāšins.

LTAB uzsver, ka šīs izmaksas ir augstākas, jo elektroauto pēc savas uzbūves ir komplicētāki transportlīdzekļi. Turklāt, ja vērtē pēc autoparka vidējā vecuma, tie ir arī jaunāki spēkrati – attiecīgi remonta izmaksas ir augstākas nekā gados vecākiem auto ar benzīna, gāzes vai dīzeļdzinējiem.

“Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka montāža un krāsošana, kas ir ietvertas transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksu aprēķinā, ir līdzvērtīgas visu veidu auto. Turklāt būtiski minēt arī to, ka ne tikai elektroauto, bet arī jaunāki benzīna un dīzeļdzinēju auto ir aprīkoti ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kuru remonta izmaksas ir salīdzinoši augstas,” stāsta Liecinieks.

BALTA pārstāvis norāda, ka šobrīd elektroauto lielākoties ir pilsētas auto, ņemot vērā tā uzlādes un izmantošanas specifiku. Arī tas ir faktors, kas ietekmē apdrošināšanas cenu, jo tie retāk iekļūst sadursmēs ar meža dzīvniekiem, kā arī retāk tiek bojāti to vējstikli.

Lai veicinātu Latvijas virzību noteikto klimata mērķu sasniegšanā, arī valsts strādā pie tā, lai palielinātu ekeltromobiļu un samazinātu izmantoto iekšdedzes dzinēju auto skaitu uz Latvijas ceļiem.

“Gan šajā gadā sāktā atbalsta programma elektroauto iegādei, gan arī CSDD un privāto uzņēmēju elektroauto uzlādes tīkla paplašināšana mudina cilvēkus vairāk domāt par elektriskā transportlīdzekļa iegādi. Tas nozīmē to, ka elektroauto no pilsētas auto, iespējams, kļūs par pārvietošanās līdzekli, kuru arvien biežāk izvēlēsies garākiem pārbraucieniem,” tā Viļumsons.

“Tendences liecina, ka tuvāko gadu laikā samazināsies arī elektrisko automobiļu remonta cenas, kas savukārt atkal, iespējams, mainīs potenciālās izmaksas avārijas gadījumā,” pauž Viļumsons.