Edgars Neilands par latviešiem ārzemēs: "Mums nav kara, bet mēs esam ekonomiskie bēgļi"

Neilands, strādājot Norvēģijā, krāmējis akmeņus, stādījis kokus un paspējis iekļūt tādā kā darba dunā.

"Tiem latviešiem, kas tagad kaut kur ārzemēs raujas tā riktīgi no sirds, pelna 100 dolārus dienā, – kad ieej tajā ritmā, skaldi līdzi," viņš saka. "Jauniešiem tie brīži, kad tie 100 dolāri dienā vai dzimtene, ir jāizvēlas."

Uzņēmējam palaimējies satikt savu radinieku, kas atgriezies dzimtenē no Kanādas: "Tā kā lasi, pirms nomirt, tevi velk uz mājām. Tu runā ar to cilvēku un saproti, kas dzīvē ir tas svarīgākais."

Kokkopis aizdomājas par to, ko cilvēks iegūst, pelnot tos simtus un pat sakrājot veselu miljonu: "Tu nostrādā tos desmit vai divdesmit gadus, bet ko tu par to iegūsti un ko tu pārdod? Mums nav kara, bet mēs esam ekonomiskie bēgļi. Nekas vairāk jau mēs neesam, ja mēs naudas dēļ liela daļa latviešu esam tagad kaut kur citur – ne jau dēļ ģimenes, ne jau dēļ draugiem, ne jau dēļ dzimtas mājām."

Savā uzņēmējdarbībā, kur valda daba un īpaši – koki, Neilands priecājas par savu komandu. Ik gadu tā kļūst par vairākiem cilvēkiem kuplāka, tostarp uzņēmumā sāk strādāt tie, kas ārzemēs pavadījuši no dažiem gadiem, līdz pat desmit, piecpadsmit gadiem.

"Bijuši Dānijā, Amerikā, Anglijā vai Norvēģijā. Pēc tam ir mūsu komandā, un tomēr bērni iet Latvijas bērnudārzos un skolās,"

viņš stāsta.

Noskaties visu raidījumu "Ar dziesmu par dzīvi".