Senās Ķīnas hronikās atrastas liecības par pirmo aprakstīto ziemeļblāzmu

Senajos tekstos aprakstīta “piecu krāsu gaisma”, kas ziemeļu debesīs novērota Džou dinastijas ceturtā valdnieka Džao valdīšanas laika beigās. Precīzs Džao valdīšanas laiks nav zināms. Visticamāk, šī ziemeļblāzma norisinājusies 977. vai 957. gadā pirms mūsu ēras, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Advances in Space Research”.

Ziemeļblāzmas apraksts tika atklāts Senās Ķīnas tekstos, kas radīti 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Teksti ir rakstīti uz bambusa loksnēm un kopā vēsta par Ķīnas pirmsākumu vēsturi. Lai arī pētnieki par šo tekstu eksistenci zināja jau kādu laiku, svaigs skats uz šīm liecībām atklāja detalizētu senas ziemeļblāzmas aprakstu, vēstīts izdevumā “Live Science”.

“Piecu krāsu gaismu” apraksts, visticamāk, attiecināts uz magnētisko vētru. Tādas parasti norisinās, kad uz Saules notiek uzliesmojumi un saskaras ar Zemes magnētisko lauku.

Zemes magnetosfēra parasti aizsargā mūsu planētu no Saules “spļautajām” uzlādētajām daļiņām, tomēr reizēm šīs daļiņas izkļūst tam cauri, izraisot magnētiskās vētras. Šīs vētras debesīs var radīt krāšņas gaismas.

Mūsdienās ziemeļblāzmas parādās ziemeļu platuma grādos, savukārt dienvidblāzmas – dienvidu platuma grādos. Tiesa, 10. gadsimta pirms mūsu ēras vidū Zemes magnētiskais ziemeļpols atradās tuvāk Eirāzijai – par aptuveni 15 grādiem tuvāk Ķīnas centrālajai daļai nekā mūsdienās. Rezultātā ziemeļblāzmas bija vērojamas arī Ķīnas centrālajā daļā.

Dokumentēt ziemeļblāzmas ir lietderīgi, jo tas var palīdzēt zinātniekiem izveidot ilgtermiņa modeļus par laikapstākļiem kosmosā un Saules aktivitāti.