/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2022/04/05/14464681t1h86b0.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 26. aprīlī, izskatīja 16 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un vienu notiesātu personu nolēma apžēlot, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Levits apžēlojis vienu notiesāto
Levits izskatīja 16 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no tiem 15 netika atbalstīti, bet viena notiesāta persona tika apžēlota, daļēji atbrīvojot to no pamatsoda izciešanas.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis 14 personas un izskatījis 292 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.