Skultes LNG termināļa projekts: piekrastes vides aizsardzības biedrība vēršas pret tā īstenošanu

Tāpat biedrības pārstāvji norāda, ka pirms padziļināti veikta tehniski ekonomiskā izvērtējuma nebūtu pareizi uzskatīt, ka Skultē esošais terminālis būs izdevīgāks, salīdzinot ar kaimiņvalstu piedāvātajiem risinājumiem. Tāpat vēstules autoriem nav izprotams, kādēļ projektam nepieciešams valsts atbalsts garantiju veidā, ņemot vērā, ka projekta īstenotāji uzsvēruši tā ekonomisko izdevīgumu.

Vienlaikus vēstules adresantiem arī nav skaidrs, vai gadījumā, ja Skultē tiktu īstenots LNG terminālis un projekta ietvaros izbūvētu cauruļvadu uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, iespējas būvēt savus atsevišķus cauruļvadus tiktu liegtas citiem komersantiem, tādējādi pārkāpjot Konkurences likumā noteiktās normas un veicinot iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji par dabasgāzi varētu pārmaksāt saistībā ar obligātajiem valsts iepirkumiem, kas tiktu apstiprināti garantiju veidā.

Tāpat biedrības pārstāvji akcentē, ka dabasgāzes patēriņš Eiropā samazinās un ir jāņem vērā Eiropas zaļā kursa politikas negatīvā attieksme pret fosilo kurināmo, kas nozīmētu, ka ilgākā termiņā LNG termināļa būvniecības gadījumā Latvijas valstij tiktu radīts liels ekonomisks slogs.

Piekrastes vides aizsardzības biedrība pauž, ka Skultes LNG termināļa projekta attīstītājiem nāktu par labu, ja valsts tam atceltu detalizēta ietekmes uz vidi novērtējumu, jo pagaidām projekts nav spējis izpildīt atbilstošās prasības. Vēstules autori uztraucas par projekta potenciālo bīstamību, skaidrojot, ka šajā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējuma vienkāršošana pakļautu Latvijas iedzīvotājus paaugstinātam katastrofu, piesārņojuma un cita veida riskam.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, un to ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

Vienlaikus Latvija panākusi konceptuālu vienošanos ar Igauniju un Somiju par peldoša LNG termināļa attīstīšanu Paldiskos, Igaunijā. Tāpat interese Latvijā attīstīt LNG termināli izrādīta arī citviet, tostarp Kundziņsalā, Rīgā.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016.gadā, tā pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn nav reģistrējusi apgrozījumu, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības primārie mērķi ir aizsargāt Rīgas jūras līča - Vidzemes jūrmalas piekrastes, tajā skaitā Saulkrastu, Limbažu novadu dabu - jūru un jūras piekrasti, ekosistēmas, nepieļaut Skultes LNG realizēšanu Saulkrastu un Limbažu novada jūrmalā, tajā skaitā jūrā vai krastā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka biedrība dibināta 2021.gadā. Biedrības amatpersonas ir Baiba Baumane un Izita Kļaviņa.