Labklājības ministrija decembrī piedāvā piešķirt vienreizēju pabalstu pensionāriem

Šādu vienreizēju maksājumu tiek piedāvāts veikt katru gadu. 2023.gadā šādu vienreizēju maksājumu veiktu, par atskaites punktu ņemot 80% no ienākumu mediānas. Plānots, ka katru gadu šāda vienreizēja maksājuma veikšana izmaksātu ap 43 miljoniem eiro.

Pensiju indeksāciju šogad paredzēts veikt 1.septembrī, nevis 1.oktobrī. Pensiju indeksācija mēnesi agrāk nekā parasti izmaksās 26 miljonus eiro un attieksies uz aptuveni 563 000 iedzīvotāju.

Ministrijā norāda, ka paredzēts, ka no 2023.gada 1.janvāra iedzīvotāju minimālo ienākumu slieksnis nevarēs būt zemāks par 20% no ienākumu mediānas.

Valsts budžeta līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu nodrošināšanai paredzēts nodrošināt 50% apmērā.

No 2023.gada 1.janvāra arī paredzēts noteikt lielākus koeficientus mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam aizsargātajām grupām. To paredzēts palielināt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti un mājsaimniecībām ar bērniem.

LM norāda arī uz ieceri no 2023.gada palielināt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro.

"Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce Latvijas Televīzijā skeptiski izteicās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa samazināšanu energoresursiem, sakot, ka enerģētisko resursu darba grupa vērtējusi šādas iespējas, tomēr šobrīd pasaules tirgos vērojama augsta cenu nenoteiktība un nodokļu likmju svārstības varot ietekmēt gala cenu tikai nedaudz. Pūce piebilda, ka Latvijas Bankas eksperti rekomendējuši sagaidīt energoresursu cenu stabilizāciju.

"Ja ir jāizdara izvēle, kur ieguldīt līdzekļus, būtiskāk tos piešķirt cilvēkiem, kam ir vismazāk naudas, savukārt, samazinot PVN vai akcīzes nodokli, neproporcionāli tiks sniegts atbalsts cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem," izteicās Pūce.

Vienlaikus politiķis gan atzina, ka vēlāk gada gaitā pie jautājuma par nodokļu izmaiņām varētu atgriezties.