Vēja enerģijas konference "WindWorks. Rethinking Energy"

“WindWorks. Rethinking Energy” ir lielākā Latvijas vēja enerģijas nozares rīkotā konference, kas pulcēs pieredzējušus, starptautiskus enerģētikas ekspertus, ieinteresētās puses un politikas veidotājus, lai apspriestu vēja enerģijas nākotni Latvijā. Šogad konferences galvenais akcents tiks likts uz atkrastes vēja enerģijas attīstību. Šis ir strauji augošs sektors, kam tiek pievērsta pastiprināta starptautisku investoru interese un kurā būtiska loma būs Latvijas – Igaunijas pārrobežu jūras vēja enerģijas projektam ELWIND. Tomēr enerģētikas sistēmas transformācija, veicinot Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, vienlaicīgi aizsargājot Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību, ir izaicinājums, kā pārvarēšanai ir nepieciešama labvēlīga vide investīciju piesaistei, likumdošanas un politiskais atbalsts. Klimatneitrālas tehnoloģijas ir ilgtspējīgas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Valstis kā Dānija ir piemērs, kas iedvesmo izmantot vēja enerģiju kā konkurētspējīgu, vietēju un patiesi atjaunojamu enerģijas avotu.

Konferenci organizē Vēja enerģijas asociācija, Dānijas vēstniecība Latvijā, biznesa tehnoloģiju platforma BiSMART, sadarbībā ar AS "Latvenergo".

Konferences ierakstu vari skatīt zemāk:

Programma

Pulksten 10 konferences atklāšanas uzruna Juris Kabakovs, BiSMART

Pulksten 10.05 Latvijas Valsts prezidents Egils Levits

Pulksten 10.10 Kadri Simson, Eiropas Komisijas Enerģētikas komisāre

Pulksten 10.15 Dan Jørgensen, Dānijas Klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrs

Pulksten 10.20 Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs

Diskusiju moderators: Reinis Āboltiņš, RTU.

1. diskusija 

Norises laiks: pulksten 10.25

Diskusijas temats: Pārrobežu sadarbība klimata neitralitātes sasniegšanai

Eiropas Savienības ieguldījums klimata pārmaiņu aktualizēšanā pēdējā piecgadē ir bijis būtisks, izstrādājot dažādas stratēģijas, plānus un ieviešot konkrētas politikas CO2 emisiju mazināšanai. Starp aktuālākajiem politikas dokumentiem ir plaši apspriestais EU Fit for 55 plāns, kas paredz arvien aktīvāku ES dalībvalstu rīcību oglekļa emisiju samazināšanai, bet arī savstarpēju sadarbību un koordināciju. Tā arī Latvija un Igaunija ir apvienojušas spēkus atkrastes vēja enerģijas jomā, lai kopīgi izveidotu jūras vēja parku Elwind, kas būs rīks atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanai abās valstīs. Konferences WindWorks: Rethinking Energy pirmā paneļdiskusija koncentrēsies uz tādiem vēja enerģijas aspektiem kā projektu gaita, iespējamie šķēršļi, Elwind kā pārrobežu sadarbības pionieris un iedvesma visam Baltijas jūras reģionam un citām ES dalībvalstīm.

2. diskusija

Norises laiks: pulksten 11.25

Diskusijas temats: Vai atkrastes vējš garantē zemas elektroenerģijas cenas?

2021. gadā Eiropa piedzīvoja nepieredzētu enerģētikas krīzi ģeopolitisku un vides apsvērumu dēļ, kas noveda pie rekordaugstām elektroenerģijas cenām visā pasaulē, ko nereti pamato ar zemo vēja enerģijas izstrādi un resursa neprognozējamību. Tomēr ir skaidri redzams, ka valstis ar lielāku uzstādīto vēja enerģijas jaudu, ir mazāk pakļautas augstām enerģijas cenām un politisku lēmumu ietekmei. Tātad, kādas likumsakarības pastāv starp vēja enerģiju un elektroenerģijas cenu? Vai kāpinot vēja enerģijas īpatsvaru sauszemē un jūrā, mazināsies valsts atkarība no gāzes un vienlaicīgi pazemināsies elektroenerģijas cena? Meklēsim atbildes uz šiem un citiem jautājumiem konferences otrajā paneļdiskusijā.

3. diskusija

Norises laiks: pulksten 12:45

Diskusijas temats: Atkrastes vēja enerģija Latvijā – rītdienas risinājums?

Neskatoties uz to, ka atkrastes vēja enerģijai ir relatīvi sena vēsture dažā Eiropas valstīs, Baltijā tā aizvien ir inovācija — vēl neapgūts resurss, kam ir milzīgs potenciāls — īpaši Latvijas piekrastē, kur iespējams uzstādīt 14-15 GW vēja enerģijas jaudas. Tas ir otrs lielākais vēja enerģijas potenciāls reģionā. Tomēr, lai to veiksmīgi apgūtu, ir jāizstrādā valsts mēroga atbilstošs regulējums un jāizveido nepieciešamā infrastruktūra, procesā iesaistot attiecīgās ieinteresētās puses. Pievienojies diskusijai, lai uzzinātu, cik tālu Latvija ir pavirzījusies atkrastes vēja enerģijas apgūšanā un kā tā var pārņemt citu valstu veiksmīgākās pieredzes.

4. diskusija

Norises laiks: pulksten 13.45

Diskusijas temats: Pārvaldes tīkls – atkrastes vēja enerģijas mugurkauls 

Bez piemērota un spēcīga pārvades tīkla nav atkrastes vēja enerģijas attīstība. Gatavojoties savu pirmo jūras vēja parku uzstādīšanai, ir jādomā arī par pārvades tīkla infrastruktūras attīstīšanu divu iemeslu dēļ. Pirmais, protams, ir veicināt lieljaudas atkrastes vēja parku integrāciju tīklā; otrs – iespējami ātrāk panākt, ka Latvija no enerģiju importējošas valsts kļūst par enerģijas eksporta valsti. Šajā paneļdiskusijai uzzini, kādi ir Latvijas pārvades tīkla attīstības un modernizācijas plāni, kādi ir sagaidāmie izaicinājumi, un kuras ir tās valstis, ar kurām plānota nacionāla līmeņa enerģētiskā sadarbība.

5. diskusija

Norises laiks: pulksten 14.55

Diskusijas temats: Latvijas elektrifikācija – sapnis vai realitāte? 

Lai gan vējš jūrā ir pastāvīgāks nekā uz sauszemes, tas joprojām nenodrošina saražotās enerģijas vienmērīgumu, ko mēs varam iegūt pēc pieprasījuma. Sezonalitāte un diennakts izmaiņas ģenerācijā raksturo enerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem resursiem, tomēr vai tādēļ no tiem ir jāatsakās? Pieaugošais sabiedrības pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas, ko stimulējis ES uzstādījums par klimata mērķu sasniegšanu caur sektoru elektrifikāciju, liek transformēt elektroenerģijas sistēmu – to, kā par to domājam šodien un kā veidojam rezerves rītdienai. Acīmredzamo sinerģiju, ko šeit

jāpiemin, veido atkrastes vēja enerģija un ūdeņraža uzglabāšanas iekārtas. Tomēr “zaļā ūdeņraža” ražošanai nepieciešams liels apjoms lētas atjaunojamās elektroenerģijas. Ūdeņraža izmantošanai ir liels potenciāls, sākot no vēja enerģijas uzkrāšanas elektroenerģijas rezervju veidošanai līdz pat dabasgāzes aizstāšanai telpu apsildei un izmantošanai transportā. Dānija, Nīderlande un Norvēģija ir pionieres ūdeņraža iegūšanā no atkrastes vēja enerģijas, no kuru pieredzes mācīties varētu arī Latvija. Pievienojies paneļdiskusijai, lai izzinātu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju darbības principus, ieguvumus un tā perspektīvu Latvijā.

Pasākuma noslēgums

Pulksten 15.55

Pasākumu noslēdz: 

• Flemming Stender, Dānijas vēstnieks Latvijā
• Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs