Aizvadītajā ceturksnī Latvija no Krievijas saņēma pensiju līdzekļus 10 992 personām

Saeimas Ārlietu komisijā trešdien turpināja vērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, tostarp līgumu par Latvijas un Krievijas sadarbību sociālās drošības jomā, kas ir spēkā kopš 2011.gada. Fromholde norādīja, ka līgums regulē savstarpēju pensiju izmaksu pilsoņiem un apdrošināšanas periodu summēšanu.

Sadarbība notiek starp kompetentajām institūcijām, kas Latvijas pusē ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), bet Krievijas pusē - Krievijas pensiju fonds.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte skaidroja, ka reizi ceturksnī tiek saņemta nauda un informācija par personām, kurām tā ir izmaksājama. Latvija no Krievijas aizvadītajā ceturksnī saņēma pensiju līdzekļus 10 992 personām, savukārt VSAA nosūtīja pensijas 761 Latvijas pilsonim Krievijā. Latvija ceturksnī no Krievijas saņem virs 4 miljoniem eiro, bet maksā - 599 000 eiro.

Fromholde deputātiem norādīja, ka apzināta arī citu valstu pieredze, ar kurām šāds līgums ir noslēgts. Tādu nav daudz, tomēr nav indikāciju, ka pastāv plāni šādus līgumus apturēt vai denonsēt. Viņa atzīmēja, ka līgumā ir noteikta kārtība, kādā līgumu var izbeigt - otrai pusei ir jāpaziņo lēmums un pēc sešu mēnešu perioda, kad saņemts paziņojums, līgums tiek izbeigts.

"Tas nenozīmē, ka mēs varētu izbeigt pensiju izmaksu, jo iegūtās tiesības, kas cilvēkiem uz šī līguma pamata ir radušās, vienalga paliek spēkā.

Pensionāri kopumā īsti nav sankcionētas personas, tāpēc mēs domājam turpināt līguma darbību," sacīja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ja agresorvalsts pilsonis vēlas saņemt sociālos labumus, viņš var atgriezties savā pilsonības valstī. Viņš uzsvēra, ka dažādi labklājības ministri ir norādījuši, ka notiek plaša mēroga krāpšanās, proti, ir personas, kas saņem pensiju un dažādus sociālos pabalstus no abām valstīm, kas veido ietekmi uz budžetu un negodīgu situāciju pret pašmāju pensionāriem, kas saņem līdzekļus no vienas valsts.

Tāpat Dombrava vērsa uzmanību uz to, ka Krievija Latvijai nekad nav sniegusi detalizētu informāciju par visiem maksājumiem un par pilsonībām, līdz ar to nav iespējams izsekot, vai, piemēram, kādam Latvijas nepilsonim nav Krievijas pilsonības.

"Tā ir patiesība, ka šāda problēma pastāv - ir dubultās pensijas saņēmēji, kas izmanto šos robus, ka faktiski nepastāv pienācīga kontrole.

Jautājums ir arī par praktisko izpildi, kad no Krievijas ienāks nākamais maksājums un kas notiek tādā gadījumā, ja Krievija šo naudu nepārskaita. Uzskatu, ka Latvijai nav pienākums maksāt pensijā ne centa citas valsts pilsoņiem," sacīja Saeimas deputāts Dombrava.

Pēc viņa paustā, ja personas apzinās, ka tās ir lēmušas par labu Krievijas pilsonības iegūšanai un pensijas pieprasīšanai, tad tām ir visas iespējas atgriezties pilsonības valstī.

Fromholde pavēstīja, ka kārtējais maksājums gaidāms maija vidū. Tāpat viņa norādīja, ka jautājums ir visai sarežģīts, jo Krievijas pensijas saņem arī Latvijas pilsoņi par stāžu, kas izveidojies Krievijas teritorijā un reizēm arī plašākā teritorijā.

Situācijas ar Krievijas pilsoņiem arī ir dažādas. Tā kā Krievijā pensionējas samērā ātri, daļa no viņiem var būt uzkrājuši Latvijā nepieciešamo stāžu un saņem finansējumu tikai par to, ko ir Latvijā nopelnījuši. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte atzīmēja, ka Krievijas pensiju fonds ir ierosinājis visas izmaksas veikt caur Latviju - ja tas tiktu skatīts, tad kontrole tiktu nodrošināta, tomēr tas neattiektos uz "militārajām pensijām".

Atbildot uz Dombravas bažām par praktisko līguma izpildi, vai Krievija spēs veikt nākamo maksājumu, Fromholde norādīja, ka pastāv tehniskas iespējas to realizēt. Krievijas pensiju fonds ir darījis zināmu, ka tas meklē veidus, kā to nodrošināt.

Jautāta, kādā valūtā tiek saņemts šis maksājums, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte norādīja, ka tas tiek saņemts eiro, tomēr pastāv riski, ka pensijas varētu izmaksāt rubļos. Viņa atzīmēja, ka Latvijas likumos ir paredzēti citi atbalsti, ko maksā gados veciem un trūcīgiem cilvēkiem - ja Krievija beidz pildīt savas saistības, tad iedarbojas tādi likumi, kādi Latvijā ir, ieskaitot sociālo palīdzību.

Saeimas Ārlietu komisija piekrita Dombravas ierosinājumam atgriezties pie šī jautājuma vai nu maija beigās, vai jūnija sākumā, lai saprastu, vai otra puse pilda savas saistības. Tāpat tika nolemts informēt par šo Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.