Šie zirnekļi pēc pārošanās ir iemanījušies veikli aizbēgt no mātītes nagiem

Šo zirnekļu tēviņi pēc karstas nakts ar mīļoto aizbēg ātrāk, nekā iespējams nofilmēt ar lielāko daļu videokameru. Tiesa, bieži vien viņi vēlāk atgriežas, lai lūgtu piedošanu un tiktu pie saldās tuvības vēl. Tomēr tas, kas varētu izklausīties, kā nejauka rīcība no tēviņa puses, patiesībā glābj viņa dzīvību.

Ja šīs zirnekļu sugas tēviņš tik veikli neaizbēgtu, viņš varētu kļūt par savas mīļotās uzkodu.

Kad zinātnieki izpētīja 155 zirnekļu pārošanās aktus laboratorijā, atklājās, ka tikai trīs zirnekļu tēviņiem neizdevās aizbēgt pēc pārošanās. Viņu liktenis bija skarbs – mātīte savu partneri sagrāba un apēda.

Savukārt kad zinātnieki iztraucēja zirnekļu pārošanās procesu, neļaujot 30 zirnekļu tēviņiem aizlēkt prom, arī tie kļuva par savas partneres upuri.

“Šie rezultāti skaidri norāda, ka šī aizlēkšana ir svarīga pārošanās sastāvdaļa un stratēģija, lai izvairītos no mātītes seksuālā kanibālisma,” raksta pētnieki.

Tas, kā šo zirnekļu tēviņiem izdodas aizbēgt no mātītes tvēriena, noskaidrojās, zinātniekiem nofilmējot pārošanās aktu un aizbēgšanu ar augstas izšķirtspējas videokamerām, kas spēj filmēt ar lielu ātrumu.

Lai aizlēktu no mātītes, zirneklis izmanto savas priekškājas, uzlecot gaisā ar 88 centimetrus sekundē lielu ātrumu. Turklāt katrā lēciena sekundē zirneklis apgriežas ap savu asi aptuveni 175 reizes.

Savvaļā šīs sugas zirnekļu tēviņi nereti ar vienu un to pašu mātīti pārojas sešas reizes, katru reizi pēc pārošanās aizbēgot. Tēviņš šajā procesā reizēm var zaudēt dažas kājas.

Lai tiktu atpakaļ pie attiecīgās mātītes, tēviņš līdz mātītes tīklam saglabā drošības pavedienu, kas ļauj tam jebkurā brīdī atgriezties un varonīgo aktu realizēt no jauna.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”.