Kopš marta beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "Krievijai nedraudzīgās valstis" par gāzi varēs norēķināties tikai rubļos, ir bijis daudz diskusiju, kādai jābūt Eiropas Savienības vienotajai atbildei, vai dalībvalstis pakļausies agresorvalsts spiedienam vai tomēr pašas pieņems lēmumu atteikties no Krievijas gāzes. Kamēr Eiropa turpina diskutēt, Krievijas enerģijas gigants "Gazprom" jau trešdien, 27.aprīlī, apturēja gāzes piegādes Polijai un Bulgārijai, jo šīs valstis atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Jautājums, kāpēc tieši šīm valstīm un vai drīzumā arī citām varētu tikt aizgriezts Krievijas gāzes krāns?

Kāpēc Polija un Bulgārija?

Bijušais Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs portālam TVNET pauž, ka, viņaprāt, šā Krievijas soļa mērķis ir radīt domstarpības ES valstu starpā gan attiecībā pret sankcijām, gan krievu energoresursu izmantošanu. "Formālais paziņojums bija, ka tās nenorēķinās rubļos, bet pēc šī kritērija nevienai ES valstij nevajadzētu saņemt gāzi," norāda Piebalgs.

Viņš atzīmē, ka Bulgārijas gāzes patēriņš ir relatīvi neliels un gan Bulgārija, gan Polija jau bija nolēmušas no nākamā gada atteikties no Krievijas gāzes, savukārt pret tām valstīm, kuras par gāzi no ES valstīm maksā lielāko daļu naudas, kā Vācija, Nīderlande, Itālija un Francija, nekādas sankcijas netika vērstas.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X