Rīgas vicemēre: sadarbība starp Rīgu, valdību un uzņēmējiem līdz šim nav bijusi efektīva

Ozola saredz trīs iemeslus, kāpēc Rīga ar pašreizējo attīstības tempu atpaliek no Viļņas un Tallinas. Pirmkārt, galvaspilsētas attīstība esot iespējama, ja savā starpā sadarbojas Rīga, valdība ar ministrijām un uzņēmēji.

"Kopā darīšanas modelis ir izpalicis," skaidro Ozola. Pēc viņas paustā, Rīga un valdība savā starpā nav uzticējušies, dialogs ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ir izpalicis.

Ozola minēja, ka pašvaldība veidojusi dialogu ar Satiksmes ministriju par ceļu infrastruktūru. Arī ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju kopā esot strādāts ar pedagogu atalgojuma modeli. Viņasprāt, dialogs ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju "klibo", tas ietekmjot ātrumu, kā Rīga var attīstīties.

"Mēs redzam, ka Rīga ir nolaista. Cilvēkiem redzamajā daļā iespējams pamanīt, ka ceļu infrastruktūras stāvoklis ir neapmierinošs," uzskata Ozola.

"Neredzamajā daļā" esot atstāti pašvaldības darbinieki. "Lai Rīgā īstenotu visus projektus, inovācijas, meklētu risinājumus, ir vajadzīgi zinoši darbinieki. Ja personāls ir atstāts novārtā, mums nav roku, ar ko celt pašvaldību," komentēja politiķe.

Ozola uzskata, ka pašvaldības darbinieku atalgojums ne tikai iepaliek no līdzīgā nozarē strādājošajiem privātajā sektorā, bet arī valsts pārvaldē. "Bija vajadzīgi 20 miljoni, bet novirzījām 4,5 miljonus darbiniekiem," teica viņa.

Vēl viens iemesls, kāpēc pašvaldība "iepaliek", esot uzticība. "Redzot, kā iepriekš tika pārvaldīta pašvaldība, skaidrs, kāpēc zuda uzticība no iedzīvotājiem un uzņēmējiem. To redzam iedzīvotāju skaita izmaiņās," sacīja Ozola.

Ozola uzsvēra, ka atsevišķu valdības lēmumu rezultātā pašvaldības finansējums ir samazinājies.

"Sarunai par finansējumu ar valdību ir jābūt, bet nevajag noliegt savu atbildību būt efektīviem," saka Ozola. Viņa uzskata, ka, paaugstinoties minimālajai algai, jāaktualizē darbinieku efektivitāte un to, cik daudz pašvaldībai minimālās algas palielinājums izmaksātu.

"Mums ir daudz darbinieku, kas saņem minimālo algu. Iespējams, ir cilvēki, kas nav jāuztur štatā, bet varbūt iespējams ārpakalpojums, piemēram, telpu uzkopšanai, apsardzei skolās," uzskata Ozola.

Jau ziņots, ka ar pašreizējo attīstības tempu Rīga labklājības ziņā nekad nepanāks Viļņu un Tallinu, otrdien Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu?" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Pēc viņa teiktā, Viļņa jau šobrīd ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025.gadā.

Krasnopjorova ieskatā nav citas iespējas apturēt Rīgas depopulāciju, kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā, turklāt Rīga var uzlabot dzīves kvalitāti pat pie esošā ienākumu līmeņa un iedzīvotāju skaita.