Modernās auto tehnoloģijas: tās palīdz vai novērš uzmanību?

Dažu sistēmu darbība ir neredzama un neprasa cilvēka iejaukšanos, taču dažām tehnoloģijām ir jāpievērš uzmanība diezgan tieši. Piemēram, aklās zonas brīdinājuma sistēma parāda vadītājam brīdinājuma zīmes, lai brīdinātu par objektiem, kas uz brīdi var būt neredzami. Bet sadursmes brīdinājuma vai joslas novirzīšanas brīdinājuma sistēmas var pat tieši patraucēt vadītāja gan viegli piestūrējot, gan maksimāli stipri bremzējot. Šīs tehnoloģijas augstāka līmeņa vai luksusa klases automobiļos vairs nav retums, un tagad tās jau ienāk arī mazajā klasē. Piemēram, pat tādam auto kā Kia Rio ir gājēju atpazīšanas sistēma ar autonomo ārkārtas bremzēšanu un sistēma, kas brīdina par izbraukšanu no savas joslas.

Šī iemesla dēļ autobraucēji dažkārt norāda, ka modernās drošības sistēmas mēdz būt drīzāk kaitinošas nekā noderīgas, jo mirgojoši brīdinājuma signāli vai stūre, kas pēkšņi sāk griezties pati, nebūt nepalīdz koncentrēties uz ceļu. Tai pašā laikā ir eksperti, kas uzskata, ka problēma drīzāk slēpjas pašos cilvēkos, kuriem ir grūti pieņemt jaunas tehnoloģijas. Sākot no tām, kas palīdz izvairīties no sīkām nepatikšanām, līdz pat tām, kuras reāli glābj dzīvības.

Nepieciešams iedziļināties tehnoloģijās

Viena no sistēmām, kas vadītājus kaitina visvairāk, noteikti ir joslas saglabāšanas asistents. Parasti sistēma lieliski darbojas uz lielceļiem un platām šosejām, taču uz šauriem ārpilsētas ceļiem, kur ir apgrūtināta pretējos virzienos braucošu automašīnu samainīšanās un ir nepieciešams uzbraukt uz ceļa nomales, sistēma var kļūt kaitinoša.

Virknē jaunākās paaudzes automašīnu autobraucējs var pieķert sevi pārdomās, kurš tad ir noteicējs – automašīna vai tās vadītājs, ja auto pretojas šķēršļa apbraukšanai uz nelīdzena ceļa vai arī pēkšņi sāk pīkstēt un apstājas, kad priekšā braucošais auto palēnina tempu, lai nogrieztos pa labi. Nav pārsteidzoši, ka šādi konflikti starp vadītāju un auto var kļūt kaitinoši, taču jāatceras, ka šādās situācijās taisnība ne vienmēr būs vienā pusē.

Raugoties nākotnē, der atcerēties, ka pilnībā autonoma braukšana palīdzēs noteiktu šķēršļu pārvarēšanā. Tā atrisinās konfliktus jeb atšķirības dažādu situāciju novērtējumā starp vadītāju un automašīnu. Pagaidām gan tas nedarbojas, jo satiksme ir visnotaļ dinamiska un nepieciešams braukt radoši. Sistēmas, kas radītas darbam noteiktos apstākļos, daudzas situācijas neizprot un nedarbojas.

Tai pašā laikā pastāv viedoklis, ka mūsdienu elektroniskie asistenti rada zināmas problēmas vai stresu tikai tad, kad vadītājs vienkārši nezina to darbības algoritmu vai pārāk brīvi interpretē ceļu satiksmes noteikumus. Piemēram, joslu ievērošanas sistēmas brīdinājuma signāli būs kaitinoši tikai tad, ja vadītājs neieslēgs virzienrādītāju joslu maiņas brīdī vai arī uzbrauks uz horizontālajiem marķējumiem. Tas nozīmē, ka vadītājam vienkārši ir jāizpēta kā viņa auto darbojas, kam domātas konkrētas drošības sistēmas un jāpieņem tie dizaina uzlabojumi, ko inženieri ir ieviesuši, lai samazinātu cilvēka kļūdu iespējamību vai mazinātu to sekas.

Informācijas interpretācijas jautājums

Psiholoģijas eksperti norāda, ka uz jautājumu par to, vai tehnoloģijas palīdz vai traucē uz ceļa, nemaz nav tik vienkārši atbildēt. Personiskā drošība daudziem no mums ir viena no vissvarīgākajām lietām, taču ir piemēri, kad cilvēki pēc autoavārijas izdzīvo, pat ja nebija piesprādzēti, bet daži zaudēja dzīvību pat tad, ja bija piesprādzējušies. Šis apstāklis ekspertu skatījumā var radīt priekšstatu, ka konkrētais drošības līdzeklis nemaz nav nepieciešams. Sevišķi jau tad, ja runa ir par neērtībām, kādas saistītas, piemēram, ar drošības jostas piesprādzēšanu vai kaitinošu brīdinājuma signālu par ātruma pārsniegšanu. Papildus tam kameras, kas domātas manevru atvieglošanai, palielina informācijas slogu, savukārt dažādos digitālos asistentus ir speciāli jāiemācās lietot. Tas var raisīt nepatīkamas emocijas, un autobraucēji no tiem centīsies izvairīties.

Tai pašā laikā dažādu drošības pasākumu nozīmi, iespējams, vislabāk ilustrē statistika. Saskaņā ar ASV Nacionālās ceļu satiksmes drošības asociācijas (NHTSA) datiem, negadījuma gadījumā piesprādzēta drošības josta samazina nopietnu ievainojumu iespējamību par 50 procentiem un nāves iespējamību par 45 procentiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, 2020. gadā uz Eiropas Savienības ceļiem gāja bojā 18 800 cilvēku. Aptuveni 70 procenti nāves gadījumu ES dzīvojamajos rajonos ir saistīti ar gājējiem, motociklistiem un velosipēdistiem, tāpēc automašīnu ražotāji koncentrējas uz viņu savlaicīgas pamanīšanas sistēmu uzlabošanu.

Skaitļiem ir nozīme

Eksperti norāda, ka cilvēks viņam iedoto aizsardzības sistēmu aktivizēs tikai tad, ja sapratīs, ka neērtības attiecībā pret ieguvumiem ir niecīgas. Teiksim, izpletnis kā tāds ir ļoti neērts, bet, izlecot no lidmašīnas, cilvēks, visticamāk, nepretosies tā izmantošanai.

Tādēļ arī automašīnas lietotājam ir ļoti svarīgi saprast, ka negadījuma iespējamība ir diezgan liela, bet konkrētas drošības tehnoloģijas – efektīvas, līdz ar ko psiholoģiskās neērtības ir salīdzinoši neliela maksa par izglābtu veselību vai dzīvību. Vienlaikus gan būtu svarīgi vienkāršot tehnoloģiju izmantošanu un arī informēt par konkrētā pasākuma efektivitāti, lietojot gan statistikas datus, gan reālus piemērus.

Mūsdienu tehnoloģiju nozīmi, iespējams, vislabāk ilustrē tas, ka prestižā organizācija Euro NCAP, kas vērtē jaunu automašīnu drošību, atsevišķi analizē braukšanas palīgsistēmu un sadursmju novēršanas sistēmu darbību. Šī novērtējuma rādītājs var būtiski ietekmēt automašīnas galīgo drošības novērtējumu. Piemēram, apvidus automobilis Kia Sorento, kas saņēma augstāko piecu zvaigžņu Euro NCAP novērtējumu, par savām drošības sistēmām ieguva 87 no 100 iespējamiem punktiem.

Jāatceras arī tas, ka draudi, pret ko pasargā noteiktas sistēmas, ir pavisam reāli. Cilvēki mēdz aizmirst, ka briesmas uz ceļa neaprobežojas tikai ar traģiskām avārijām, kuras izraisījis neuzmanīgs dzērājšoferis. Vērtīga ir arī aizsardzība pret mazāk nopietnām nepatikšanām, kas var rasties, manevrējot pagalmā vai sastrēguma stundās.

Šī apsvēruma dēļ automašīnās arvien vairāk tiek uzstādītas 360 grādu videokameru sistēmas, kas ļauj ērti uzraudzīt vidi uz centrālā displeja. Bet daži ražotāji iet vēl tālāk – piemēram, jaunākā Kia Sportage apvidus auto vadītājs var no šauras stāvvietas izbraukt, pats atrazdamies ārpus mašīnas, izmantojot aizdedzes atslēgas tālvadības funkciju.