Daudzos uzņēmumos instruktrāža par darba drošību notiek "ķeksīša pēc"

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis norādīja, ka tā ir milzīga kļūda no darba devēju puses, jo faktiski tādā veidā uzņēmums izvēlas scenāriju, kurā agri vai vēlu notiks kāds nelaimes gadījums.

"Ja mēs izvēlamies šo instrukciju, pamācību un uzņēmuma kultūru veidot tādu, kur ir tikai jāparaksta papīrs, mēs nerunājam par saturu un necenšamies darbinieka zināšanas ietekmēt un mainīt. Mums būtu jādomā par to, vai esam gatavi un vai varam atļauties, ka tādi gadījumi varētu notikt," norādīja Lūsis.

Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka rūpes par darbinieku ir darba devēju atbildība, panākot, lai darba apstākļi būtu piemēroti, lai būtu pareizs ekipējums un lai nebūtu lieki veselības riski. Vienlaikus tā ir arī pašu darbinieku atbildība - rūpēties par savu veselību, norādīja ministrs.

"Bieži vien tas, ko mēs redzam, ir neuzmanība, savā ziņā bravūra, pavirša attieksme pret savu veselību. Piemēram, vīrieši iet pie ārsta tikai tad, kad jau pavisam slikti. Tā ir visas sabiedrības problēma, un tas ir darbs kopā ar VM par to, kā mēs uzlabojam veselības stāvokli," sacīja Egītis.

Saskaņā ar VDI datiem, pērn noticis 2291 nelaimes gadījums darbā, no tiem 2014 nav klasificēti kā smagi, 234 noteikti kā smagi, bet 34 - letāli.

Pērn četras piektdaļas nelaimes gadījumu darbā notika nedrošas cilvēku rīcības un darba organizācijas trūkumu dēļ. Pirmais no minētajiem faktoriem par iemeslu nelaimei bija 59% gadījumu, bet otrais - 20% gadījumu. Lūsis norādīja, ka joprojām lielākā daļa nelaimes gadījumu būtu novēršama, ja uzņēmumu darba kultūra, attieksme pret drošību būtu mainīta un apzinīgāka.

Pērn visbiežāk jeb trīs ceturtdaļas nelaimes gadījumu bez smagām sekām un divas trešdaļas letālo un smago nelaimes gadījumu notika ar darbiniekiem, kuru darba stāžs konkrētajā uzņēmumā vai amatā ir līdz trīs gadiem.

Savukārt pēc vecuma sadalījuma 56% nelaimes gadījumu un 69% letālo nelaimes gadījumu notiek ar dzīves pieredzes bagātākajiem darbiniekiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem. Lūsis atzīmēja, ka cilvēku pašpārliecinātība, paļaušanās uz savu pieredzi, objektīvi nenovērtējot riskus, rezultējas gan smagās, gan letālās traumās.

Viņš skaidroja, ka pērn vidējais smagi cietušā un bojāgājušā nodarbinātā portrets bija vīrietis 49 gadu vecumā ar piecu gadu darba stāžu un iekārtu operatora vai transportlīdzekļa vadītāja profesiju. Tāds cilvēks traumas gūst sadursmē ar kustībā esošiem priekšmetiem, tostarp transportlīdzekļiem, norādīja VDI direktors.

Lūsis uzsvēra, ka, atrodoties darba vidē, kur drošība prevalē, mainīsies arī darba kultūra, savukārt darba drošība primāri sākas ar uzņēmuma vadību, ņemot vērā ekspertu ieteikumus un tos iestrādājot darba kultūrā.

"Ir jānodrošina darbinieku apmācības kaut vai elementārā veidā. Darbinieku faktiska apmācība, objektīvu risku izklāstīšana jau būtu liels solis nedrošas rīcības apzināšanai, jo daudzi darbinieki nemaz nezina, kā ir jābūt pareizi," uzskata Lūsis.