Abus savus bērnus Žannai pirmajā kara dienā bija izdevies aizsūtīt uz Rietumukrainu, bet vēlāk Mariupolē palikušos okupanti vairs nelaida ārā no aplenkuma. Kam tomēr izdevās izkļūt, bija jāiziet tā sauktā filtrācija – pirkstu nospiedumu ņemšana, iztaujāšana. Okupanti meklēja iedzīvotāju saistību ar Ukrainas armiju, specdienestiem, pārbaudīja datu bāzes, soctīklu saraksti, kontaktus un fotogrāfijas telefonos.
"Viņam nepatika mani pirksti. Man tas ir tādēļ, ka ārsti daudz raksta un no tā man uz pirksta ir tāds kūkumiņš. Un viņš teica – "tu esi snaipere". Man ir brilles, un es esmu snaipere!?," stāstīja Žanna.
Žannai tomēr izdevās dabūt filtrācijas dokumentu un tikt tālāk, bet tikai tādēļ, ka palīdzēja kāds paziņa, kuram bija okupantu atzītās prokrieviskās Doneckas Tautas Republikas pase. Pēc sarakstiem rindā uz filtrāciju bijuši vairāki tūkstoši.
Vairāk skaties intervijā!