:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Rīgā, Miera ielā 18 stāv gaužām skumjš un novārtā pamests nams. Ar pasakainu tornīti, vēja rādītāju tā galā, leduslāča un iniciāļu ciļņiem un stūrainām formām. Nams ar īpatnēju raksturu. Ne tikai Miera ielas, bet visa Rīgas centra viena no spožākajām pērlēm. Nelaime tikai tāda, ka neapdzīvots grausts. Reti noplucis, dedzis, brucis, demolēts un piesmiets.
Kāpēc gan nenopirkt graustu un pilnīgi neko ar to nedarīt? Kāpēc gan ne? Protams, protams, ko jau es saprotu no nekustamajiem īpašumiem. Mans vienīgais nekustamais īpašums ir kaķis, jo naktī viņu izkustināt, lai sadabūtu kādu segas stūri, nav iespējams.
Tā nu nams stāv un pūst. Goda vārds, burtiski brūk kopā. 2014. gadā, kā jau graustam pieklājas, tas ir arī pusstundu dedzis. Mākslinieki no ārpuses to ir arī skaisti apzīmējuši ar nesalasāmiem vārdiem. Nama sākotnējais īpašnieks, tirgotājs Eduards Jirgensons noteikti tagad griežas kapā tik ātri kā daļiņas Lielajā hadronu paātrinātājā.