“de facto”: SIF konkursam atšķirīgi kritēriji, kas rada virkni jautājumu

Kā vēsta LTV, interese par ģimenei draudzīgas vides veidošanu pašvaldībās no nevalstisko organizāciju puses bija negaidīti liela. SIF organizētajā projektu konkursā bija 169 pieteikumi, no tiem sākotnējo atlasi un kvalitātes pārbaudi izturēja 119. Taču ar konkrētajam mērķim iedalīto naudu – 450 000 eiro, pietika tikai 40 visaugstāk novērtētajiem.

Ko darīt ar pārējiem 82, par to 1. aprīlī diskutēja SIF padome. To veido valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Sēdes audioierakstā, kas ir LTV rīcībā, dzirdams, ka padomes loceklis un Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks piedāvā atrast papildu finansējumu: “Tad risinājums būtu tāds, ka pirmdien būtu gatavs iet uz Sadarbības sanāksmi un izklāstīt situāciju, lūgt papildu naudu, ko varētu piešķirt no līdzekļiem, kas jau ir atvēlēti budžetā demogrāfijas pasākumiem. Tur mums stāv paliela summa.”

Ar sākotnējo naudu pietika idejām, kas saņēmušas no 28 līdz 25 punktiem, taču arī ne visām ar 25 punktiem novērtētajām idejām.

Parādnieks sēdē līdz ar piedāvājumu atrast papildu naudu piedāvā arī nosacījumus tās izlietojumam – nofinansēt trūkstošo daļu 25 punktus saņēmušajiem, tie būtu 8 projekti. Bet pārējos naudas saņēmējus no jau notikušā konkursa atlasīt pēc jauniem principiem.

Tad, neatkarīgi no iepriekš saņemtā punktu skaita, valsts atbalsts tiktu tiem NVO projektiem, kuros piedāvāts šogad organizēt pasākumus par godu Mātes, Ģimenes vai Bērnu tiesību aizsardzības dienām. Tad pie finansējuma tiktu pasākumi, kas novērtēti, piemēram, ar 16 punktiem, bet netiktu ar 24.

“de facto” zināms, ka šādā situācijā pie finansējuma tiktu, piemēram, 18 punktus saņēmušais “Asociācijas Ģimene” piedāvātais tiešsaistes pasākums, veltīts Ģimenes dienai.

Vai tikai ar 16 punktiem novērtētās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības Ģimenes dienas svinības un apvienības bukletu dalīšana daudzbērnu mammām. Šo biedrību vada Elīna Treija, kura vēlēšanās startējusi no Nacionālās apvienības saraksta.

Uz LTV jautājumu, vai viņa rīcība nav saistīta ar to, lai tieši šīs organizācijas tiktu pie finansējuma, pie kura citādi tās netiktu, jo viņu projekti nebija pietiekami augstu novērtēti, Parādnieks atbild: “Ar to vajadzēja sākt, ka jums ir pretenzijas pret kādām konkrētām organizācijām. Es šādi uz to neskatos. 18 projekti kopumā šādā veidā tiek atbalstīti pa visu Latviju.”

SIF padomes locekle, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” prezidente Ilze Bergmane uzskata: “Pēc būtības viņš jau esošā projekta konkursā izvirza jaunus nosacījumus, kas pārkāpj nolikumu, kuru mēs visi kā padome šajā gadā iepriekš apstiprinājām. Un, ja tas nav šī konkursa ietvaros, tad nav skaidrs, kāpēc tiek izmantoti šī konkursa rezultāti. Vispār nu tad tam vajadzētu būt kaut kam pavisam jaunam.”

Kā ziņo LTV, ka tā rīkoties būtu juridiski nepieņemami un pret labās prakses principiem, iebilda vairāki padomes sēdes dalībnieki. Taču Parādnieks pārmetumus noraidīja, sakot, ka tad var naudu arī nedabūt: “Līdzekļu papildu piešķiršana nenozīmē, ka tāpēc ir jāiedod līdzekļi tikai pēc iepriekšējiem nosacījumiem. Jo tad mēs, vienkārši līdzekļus var arī nepiešķirt.”

Pirmā aprīļa sēdi vadīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš ir arī SIF padomes priekšsēdētājs. Viņš intervijā “de facto” norāda, ka 1.aprīļa SIF padomes sēdē netika panākta vienošanās par nākamajiem soļiem:

“Es kā padomes priekšsēdētājs arī rosināju nedalīt šo lāčādu, pirms lācis vēl nav nomedīts. Jo nebija skaidrs, vai papildu finansējums tiks iegūts vai ne.

Un tā šis jautājums palika atklāts.” (Nākamajā SIF padomes sēdē 21.aprīlī, kad tika diskutēts par finansējuma sadales principiem, Parādnieks atsaucās uz valdības 12.aprīļa rīkojumu par naudas pārdali un tajā noteikto prasību finansēt īpašās svinamās dienas, uzsverot, ka SIF nedrīkst nepildīt valdības lēmumu.)

Raidījums atgādina, ka nedēļu pēc 1.aprīļa SIF padomes sēdes saskaņošanā nonāca Ministru kabineta rīkojuma projekts par pavisam 650 tūkstošu eiro pārdali no Demogrāfijas programmas uz SIF - ģimeņu atbalsta politikai. Turklāt tieši ar tādu naudas dalījumu, kā iepriekš piedāvāja Parādnieks. Tai skaitā jau notikušā konkursa ietvaros papildu sadalītu 300 tūkstošus tematisko svētku organizētājiem. Vēl divsimt tūkstoši tiktu ģimeņu aktivitāšu pasākumiem, ja tajos iesaista noteiktu skaitu ukraiņu bēgļu, bet par 150 tūkstošiem atbalstītu ģimeņu intereses pārstāvošo organizāciju pamatdarbību. Abiem pēdējiem pasākumiem tiktu rīkoti jauni konkursi.

Skaidrojot, kā sagatavots šis lēmums, Parādnieks raidījumam atsaucas uz sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” ekspertu ieteikumiem. Taču šī sēde tika sasaukta lielā steigā (izziņojot pāris stundu iepriekš) - tikai pēc tam, kad valdībai sagatavoto rīkojuma projektu atteicās saskaņot Finanšu ministrija.

“Mana pārliecība bija tāda, ka, tā kā no Demogrāfisko lietu centra mēs sakām, ka šis... es šajā gadījumā tā saku, ka tas atbilst tai prioritātei, taču Finanšu ministrija ļoti korekti norādīja, ka ar manu kā vadītāja lēmumu nepietiek, vai manu interpretāciju. Ka tieši tāpēc ir jāsasauc sēde. Šīs sēdes laikā mēs būtiski precizējām tos nosacījumus, ko bija piedāvājusi Labklājības ministrija, un attiecīgi viņus kā sēdes protokolu noformējām,” stāsta Parādnieks.

Saskaņā ar protokolu, vienīgā DLC dalībniece, kura naudas pārdali neatbalstīja, bija finanšu ministra padomniece Karīna Ploka (JV): “Bija atsūtīti materiāli ar tekstu, ka šis ir Labklājības ministrijas ekspertu sagatavots materiāls, lūdzam piedalīties sēdē un par šo nobalsot. Jāatzīst, ka no sēdei pievienotajiem materiāliem bija tikai nojaušams, kādiem pasākumiem šis finansējums tiek paredzēts. Un, ņemot vērā to, ka šie dokumenti manā ieskatā neatspoguļoja pilnībā, kam finansējums tiks izlietots, tad es rakstiski atbildēju, ka es neatbalstu šī finansējuma piešķiršanu un naudas pārdali no tā, kas šobrīd budžetā ir demogrāfijai iezīmēts.”

Dokumentu aprite paredz, ka formāli to sagatavo Labklājības ministrija. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K), kurš ir arī SIF padomes loceklis, no atbildības par valdībā pieņemto lēmumu izvairās: “Par darba organizāciju, par lēmumu organizāciju, tas ir jāprasa Sabiedrības integrācijas fondam, varbūt arī Valsts kancelejai, kas organizē šo lēmumu nonākšanu līdz politiskai lemšanai.”

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atbild noliedzoši uz jautājumu, vai, gatavojot rīkojumu, bija skaidrs, ka notikušam konkursam tiek mainīti atlases kritēriji.

“Es sapratu, ka šajā gadījumā runa ir par to, ka nav pietiekošs finansējums tam, lai visus tos, kuri atbilst kvalitātes kritērijiem, varētu nofinansēt. Vairāk man citas informācijas nav,” saka Alliks.

Nākamajā dienā neilgi pirms Ministru kabineta sēdes sākuma rīkojuma projektu jau cēla galdā valdībai, kas to bez diskusijām apstiprināja.

Līdz ar to, sadalot naudu, SIF jāturas pie uzstādījuma, kas ir MK rīkojumā.

“Mums nav plašas izvēles, jo, ja Ministru kabineta rīkojums paredz un dod uzdevumu, tad šis uzdevums mums ir jāpilda. Protams, Sabiedrības integrācijas fondā ir padome, kur ir gan NVO pārstāvji, gan valdības locekļi. Viņiem ir tiesības diskutēt par šo jautājumu, un šajā gadījumā droši vien arī izvēlēties, kā viņi balsos,” saka SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Raidījums atgādina, ka SIF padomes locekļiem šonedēļ tika piedāvāts balsot atsevišķi par katru no 24 konkursa projektiem, kuri varētu saņemt finansējumu saskaņā ar valdības rīkojumu. Galu galā nepieciešamo balsu skaitu saņēma astoņi projekti, kas konkursā bija augstāku novērtējumu (25 punkti). Bet 16 svinamām dienām pakārtotie pieteikumi ar zemāku novērtējumu padomes balsis nesavāca.

SIF sekretariāts uz nākamo SIF padomes sēdi plāno sagatavot priekšlikumu ar lūgumu apspriest MK rīkojuma precizējumu, ļaujot secīgi finansēt konkursā labāko novērtējumu guvušos projektus. Un tad padomes ziņā būs to atbalstīt tālākai virzīšanai vai nē.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), saņemot nevalstisko organizāciju iebildumus, trešdien ar rezolūciju uzdeva labklājības ministram Eglītim sadarbībā ar SIF izvērtēt, vai valdības lemto var izpildīt, atbilstoši labas pārvaldības principiem, un nepieciešamības gadījumā iesniegt valdībai grozījumus rīkojuma punktā par 300 tūkstošu pārdali.