Konservi, rieksti vai nātres? Kādu pārtiku ņemt līdzi ekstremālās situācijās? Atbild Danilāns

Modernās dietoloģijas princips vēsta, ka jāēd daudzpusīgi. Profesors min divas rupjākās kļūdas uzturā: tiek sameklēts viens pārtikas produkts un tam piedēvētas visas sliktās īpašības, no kurām būtu jāizvairās. Danilāns to sauc par nevajadzīgu indes meklēšanu pārtikā.

"Nemeklē ēdienā indi! Vienīgi, ja tur inde nav pielikta klāt, - tas ir cits jautājums," joko Danilāns.

Otra kļūda ir pretēja pirmajai - tiek meklēts viens, "īstais" produkts, kura sastāvā būtu visas nepieciešamās uzturvielas. Uzturam ir jābūt daudzpusīgam. Katram ir sava garšas izjūta, tādēļ var atteikties no kāda sev netīkama produkta un tā vietā lietot ko citu. Danilāns atgādina, ka pamatprincips ir uzņemt nedaudz no visa. Ieteicams ēst vairākas reizes katru dienu, taču arī kādas ēdienreizes izlaišana nenāk par sliktu. Agrāk bija pieņemts, ka ēdienreižu izlaišana kaitē organismam, turpretī tagad:

"Dažiem cilvēkiem no rīta nav apetītes, viņš taisa traģēdiju: "Nevaru ieēst, profesor! Lieku iekšā par varītēm, izvemjos." Nu tas ir absolūts stulbums - organisms gudrāks par mums visiem kopā - par mani, par jums un par mums abiem kopā."

Ja nav apetītes, tad jāuzgaida, kad tā pati parādīsies. Cita lieta, ja cilvēku ir piemeklējusi kāda slimība, tad gan ir jāvēršas pie ārsta un problēma jārisina, uzsver Danilāns.

Tas pats princips jāievēro, arī gatavojoties ekstremālām situācijām: jāņem līdzi pēc iespējas daudzpusīgāka pārtika, kā arī dažādi šķidrumi un sāļi. Turklāt jo dažādāki, jo labāk. Organisma darbībai ir nepieciešamas dažādas uzturvielas, ko var sniegt tikai daudzpusīgs uzturs.

Pārtikai jābūt pēc iespējas svaigākai, jo tādā ir vairāk nepieciešamo uzturvielu. Lai gan konservi uzglabājas ilgāk un Latvijas klimatiskajos apstākļos ne vienmēr ir pieejami kvalitatīvi un svaigi dārzeņi un augļi, taču profesors saka, ka

"katrs konservs ir sliktāks nekā pilnīgi svaigs produkts".

Ekstremālās situācijās nevajadzētu aizmirst arī par dažādām veltēm, kuras sniedz daba: pārtikā var izmantot skujas, dažādas lapas, balandas, arī purenes, pienenes un nātres, kas profesora ieskatā ir īpaši labs produkts. Lai gan Danilāns saka, ka latviešiem nav ierasts uzturā lietot kukaiņus, taču no tiem arī var pārtikt.

"Kā tur bija: badā velns mušas ēd. Nu, jā, ēd," saka profesors.

Katru dienu cilvēka organismam ir nepieciešams vismaz pusotrs litrs šķidruma ar sāļiem. Profesors uzsver, ka tīrs ūdens nesniedz nepieciešamos sāļus, tādēļ vienīgi ar ūdeni arī nevarēs ilgi izdzīvot. Lai organisms varētu sāļus pēc iespējas labāk izmantot, klāt jābūt nedaudz piejauktam cukuram jeb glikozei. Gastroenterologs stāsta, ka aptiekās var lēti iegādāties dažādu sāļu maisījumu, kuru nepieciešamības gadījumā izšķīdina kādā šķidrumā un lieto. Šie sajaukumi ir iedarbīgi, jo, tos lietojot, organisms ilgu laiku tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem sāļiem, kas svarīgi izdzīvošanai.