Avoti: Pēc Vācijas nostājas maiņas EK rosinās pakāpenisku embargo Krievijas naftai

Pēc diplomātu sacītā, šādu priekšlikumu EK iecerējusi izteikt trešdien.

Vairāki diplomāti norādīja, ka iespējas ES mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vācijai astoņu nedēļu laikā izdevies samazināt savu atkarību no Krievijas naftas no 35% līdz 12%.

Pēc diplomātu teiktā, EK plāno ierosināt pārtraukt Krievijas naftas importu sešu līdz astoņu mēnešu laikā, lai dotu iespēju ES dalībvalstīm diversificēt naftas piegādes.

Šādam embargo nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts, taču gaidāms, ka aizliegumam mēģinās pretoties Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir tuvas attiecības ar Kremli.

ES valstis saņem divas trešdaļas no Krievijas eksportētās naftas.

Pēc diplomātu teiktā, EK arī iecerējusi ierosināt atslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT Krievijas lielāko banku "Sberbank".

Ukraina vasarā iegūs piekļuvi LNG termināļiem Lietuvā un Polijā

Ukraina vasarā iegūs piekļuvis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā un Polijā, pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors Serhijs Makohons.

Viņš norādījis, ka svētdien sācis darboties Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL), kas savieno Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu.

"Tas ir būtisks pavērsiens visa reģiona enerģētikas drošībā. [Krievijas koncernam] "Gazprom" būs daudz grūtāk šantažēt šīs valstis ar gāzi," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Makohons.

Viņš piebildis, ka Ukraina iegūs piekļuvi Lietuvas un Polijas LNG termināļiem, kad tiks pabeigts Polijas un Slovākijas gāzesvadu starpsavienojums. Plānots, ka tas notiks vasarā.