Igaunija latviešiem pazīstama kā zeme ar daudzām salām, taču reti kurš zina precīzu to skaitu. Izrādās, mūsu kaimiņvalsts var lepoties ar 2222 salām! Viszināmākā no tām ir Sāremā, bet arī daudzas citas Igaunijas salas ir apceļošanas un izzināšanas vērtas.
Igaunija — 2222 salu zeme: kuras no tām izvēlēties ceļojumam?
Hījumā ir otra lielākā Igaunijas sala, ar aptuveni 9000 iedzīvotājiem, kas ļoti lepojas ar savu izcelsmi. Sala pazīstama ar vēsturiskajām bākām, starp kurām ievērojamākā ir viena no pasaulē vecākajām, 16. gs. būvētā, Kepu (Kõpu) bāka. Hījumā patiks tiem, kas vēlas doties roņu vērošanas tūrē vai salas ziemeļos atklāt tās militāro mantojumu, savukārt Keinas (Käina) ciematā atrodas salas jaunākais pārsteigums – piedzīvojumu centrs “Tuuletorn”. Uz salu kursē prāmji no Rohukila (Rohuküla) ostas pie Hāpsalas un no Trīgi (Triigi) ostas Sāremā.
Mazākajās salās – Vormsi, Kihnu un Roņu salā, savdabīgi iekonservējies cilvēku dzīvesveids, daba un kultūra.
Apmeklējot 12 km2 lielo Roņu salu ar 60 iedzīvotājiem, kuru līdz Otrajam pasaules karam lielākoties apdzīvojuši zviedri, noteikti apskatiet Igaunijā vecāko koka celtni – 17. gs. celto Roņu salas baznīcu. Salā valdošo mieru varat baudīt, apbraucot to ar nomātu riteni vai apmetoties kādā no 10 naktsmītnēm uz vairākām dienām. Vasaras sezonā šeit var nokļūt ar prāmi, kas apkalpo trīs līnijas - no Pērnavas, no Munalaiu ostas, kā arī no Kuresāres, taču mašīna jāatstāj ostā, no kuras sākat braucienu.
Otra sala, kura piemērota tiem, kas meklē neskartu dabu, mieru un klusumu ir Vormsi. Salu vislabāk varēs atklāt, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu. Auto iespējams atstāt Rohukilas (Rohuküla) ostā, velosipēdu var nomāt Svībijas (Sviby) ostā vai tūrisma sētā. 14. gadsimtā celtā Vormsi baznīca ir salas vēstures un kultūras galvenais piemineklis, tas atrodas salas centrā – Hullo ciemā, bet par kādreizējo igauņu zviedru dzīvesveidu labi pastāsta Vormsi sēta-muzejs Svībijas (Sviby) ciemā.
Kihnu sala iekļauta UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, un dzīve te rit pēc pareizticīgo kalendāra. Sala ir 16,4 km2 liela, un šeit iespējams nokļūt ar prāmi no Munalaiu ostas. Ja neesat ar savu auto, varat nomāt riteni vai sarunāt ekskluzīvu tūri kravaskastē ar gidi, kura, tāpat kā citas sievietes, ikdienā valkā tautastērpu. Katra saleniece dzīves laikā noauž ap 40 strīpaino brunču un katros godos liek citu priekšautu, bet vīri nēsā džemperus ar auseklīšu rakstu – troi.
Kihnu ir visdažādākās nakšņošanas iespējas, un tikai šeit iespējams nogaršot roņa gaļu. Uz visiem jautājumiem atbildes iespējams atrast muzejā vai ejot pastaigā ar latviski runājošu gidi.
- Lai iedvesmotos ceļojumam uz Igauniju, šeit vari uzzināt vairāk informācijas par Igaunijas salām.
Raksts tapis sadarbībā ar Visit Estonia.