Reirs: Valdība spēj adekvāti reaģēt uz izaicinājumiem, arī turpinot nodrošināt risinājumus cenu pieaugumam

Vaicāts par gaidāmajiem papildu atbalsta pasākumiem saistībā ar cenu pieaugumu, Reirs uzsvēra, ka valdība šajā jautājumā rīkosies stingri atbilstoši budžeta iespējām.

Viņš arī atgādināja, ka valdība jau ir sniegusi atbalstu iedzīvotājiem ap pusmiljarda eiro apmērā saistībā ar energoresursu cenu un kopumā dzīves dārdzības pieauguma kompensēšanu. Tajā skaitā atbalsts piešķirts šī gada četros pirmajos mēnešos, pauda politiķis.

Finanšu ministrs akcentēja, ka kopš gada sākuma nozīmīgs atbalsts sniegts gan ģimenēm ar bērniem, gan mazturīgākiem cilvēkiem. Viņš kā piemēru minēja lielāku bērnu jeb ģimenes valsts pabalstu, kuram papildus piešķirti 90 miljoni eiro, kā arī ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, kas no 1.janvāra ir 330 eiro un no 1.jūlija būs 500 eiro.

Reirs atgādināja, ka ir panākta vienošanās par pensiju ātrāku indeksēšanu. Tāpat ir konceptuāla vienošanās sniegt mērķētu atbalstu maznodrošinātajiem, kas vēl ir sarunu procesā. Politiķis minēja arī vienošanos no jūlija atļaut tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas, kas samazinās degvielas cenas.

Turpmāk ir svarīgi veidot tādas atbalsta programmas, kas valdībai saglabā reaģēšanas iespējas atkarībā no tā, kā mainās tirgus situācija, ārējie faktori, pauda Reirs.

Līdzšinējo problēmu risinājuma piedāvājums, reaģējot uz situāciju no janvāra līdz martam, arī kara apstākļos, parāda, ka valdība ir spējīga adekvāti reaģēt uz visiem izaicinājumiem gan finansiāli, gan procedurāli, pauda politiķis.

To politiķis atbildēja uz jautājumu, kā virzās sarunas par Labklājības ministrijas (LM) rosināto minimālās algas pieaugumu no 2023.gada, piedāvāto vienreizējo pabalstu mazāk turīgiem pensionāriem decembrī un citiem iespējamiem atbalsta pasākumiem.

Līdzīgi tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) uzsvēra, ka valdība ir spējusi atbilstoši reaģēt uz īstermiņa krīzēm, ar ko līdz šim ir nācies saskarties. Politiķis pauda, ka "Konservatīvie" un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) spējuši laikus izstrādāt pareizās programmas, kā mazināt nevienlīdzību sabiedrībā un novērst strukturālos trūkumus valsts nodokļu politikā, kas arī tiks turpināts.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pauda, ka viņas pārstāvētā apvienība par būtisku uzskata agrāku pensiju indeksāciju jau no 1.septembra, par ko jau panākta vienošanās. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka cenu kāpums īpaši negatīvi skar pensionārus, atzīmēja politiķe.

"Attīstībai/Par!" neizslēdz, ka šogad vēl vajadzēs atgriezties pie atbalsta programmu precizēšanas, lai labāk sniegtu atbalstu tām iedzīvotāju grupām, kam tas visvairāk nepieciešams, uzsvēra Golubeva.

Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka mājsaimniecības visvairāk izjūt ar mājokli saistīto izdevumu pieaugumu. Pašlaik no valsts budžeta jau tiek sniegts būtisks atbalsts, mājokļa pabalstu līdzfinansējot 50% apmērā, vērsa uzmanību Indriksone. Politiķe aicina pašvaldības izmantot šo situāciju un paplašināt to iedzīvotāju skaitu, kam pienākas mājokļa pabalsts, īpaši svarīgi to būtu darīt pašvaldībām, kurām nākamajai apkures sezonai ir apstiprināts krietni lielāks apkures tarifs.

EM parlamentārā sekretāre arī mudina pašvaldības iesniegt projektus katlumāju pārbūves procesam, lai ietu prom no dabasgāzes izmantošanas un kurināšanai izmantotu vietējos resursus.

Kā ziņots, LM piedāvā decembrī vēlreiz piešķirt vienreizēju maksājumu pensionāriem. Pensionāriem ar pensiju līdz 300 eiro tiek piedāvāts piešķirt 200 eiro piemaksu, savukārt pensijai virs 300 eiro vienreizējais maksājums būtu tik liels, lai pensija sasniegtu 500.

LM norāda arī uz ieceri no 2023.gada palielināt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro.