No Kangaru purviem līdz Tallinai: trīs ģimeņu fināla cilpojums Latvijas spēlē

Slucku cilpojums pa Kangaru takām

“Ilgi domājām, kur braukt cilpot pēdējā pārgājienā. Gints atminējās, ka vienā no saviem riteņbraukšanas izbraucieniem bija braucis pa Kangariem, un tur esot bijusi forša pastaigu laipiņa. Tā kā tas nav tālu no Ikšķiles un nebijām tur bijuši, nolēmām doties Kangaru virzienā. Pastaigu sākām ar kāpienu “Lielo Kangaru” skatu tornī - kāpām gan tikai mēs ar Enniju, jo dēls Adrians nedaudz nobijās un palika lejā ar mazo brālīti un tēti. Uzkāpjot augšā, tikām pie pirmā jautājuma, kuru ar meitu atrisinājām bez aizķeršanās,” mamma Kristīne ieskicē trešā ģimenes cilpojuma ievadu.

Slucki atklāj, ka pastaigu takas sākumā kārtīgi iesildījušies cilpojumam “Veselības maršrutā”, kur ik pa pāris metriem stendos bija norādīti dažādu vingrinājumu apraksti: “Šis ļoti patika mums ar meitu - pie katra apraksta apstājāmies un vingrojumus cītīgi izpildījām. Pavisam kopā bija deviņas pieturas ar atšķirīgiem uzdevumiem.” Ja ar sportiskajiem uzdevumiem ģimene tika galā lieliski, tad atbildes uz lielajām cilpām šoreiz devās rokā tikai ar krietnu piepūli.

“Secinājām, ka biežāk jāceļo pa Latviju, jo šīs spēles kārtas tēma bija par ceļošanu un Latvijas pilsētām.”

Sluckus patīkami pārsteigusi pastaigu laipa, kura bija pietiekami plata, lai izbrauktu ar bērnu ratiem: “Iepriekš par to satraucāmies, jo nereti purvu pastaigu takas ir tik šauras, ka ar ratiņiem ir neizbraucamas, bet šeit tā bija tik plata, ka ratiem garām mierīgi varēja paiet arī citi takas apmeklētāji, kuri gāja ātrāk par mums.” Tiesa, izrādījies, ka pastaigu taka nav tik gara, lai izcilpotu visas astoņas cilpas, tādēļ Slucki pa taku izgājuši arī otru apli. “Ejot pārgājienos ar bērniem, tas varbūt pat ir pluss, jo mazajiem čāpotājiem nereti viss ātri apnīk.”

Lēnā garā, ar dažādām spēlēm un rotaļām pa ceļam, trešajā cilpojumā pieveikti 5 kilometri, un šoreiz laikapstākļi lutinājuši tik ļoti, ka mājās visi atgriezušies ar saules samīļotiem vaigiem.

Kādi tad ir Slucku secinājumi pēc visiem trim pārgājieniem? “Sapratām, ka mūsu ģimenes stiprā puse nav loģika un kopsakarību meklēšana, jo, ja atbildes uz mazajiem jautājumiem atminējām diezgan raiti, tad salikt šīs atbildes “cilpā” un atrast kopsakarību mums tik veikli neizdevās, rezultātā atkal stabili palikām “Zaķu” ciltī – tāpat kā abas iepriekšējās reizes. Tas mūs neskumdina, bet dod stimulu arī turpmāk piedalīties šāda veida spēlēs, lai attīstītu loģisko domāšanu. Šis bija lielisks piedzīvojums, kurš trīs nedēļas nogales mūs aizveda uz dažādām vietām, atraktīvā veidā liekot izkustēties. Mēs šo spēli pilnīgi noteikti ieteiktu arī citām ģimenēm.”

Liepājnieki iepazīst Bernātu dabas parku

“Šoreiz izdomājām, ka cilposim pa liepājnieku iecienītu pastaigu vietu un cilpot dosimies uzreiz pēc tam, kad būsim paveikuši visus rīta cēliena darbus, jo tad visi ir enerģijas pilni un pastaigas padodas raitākas,” par izvēlēto ģimenes stratēģiju stāsta tētis Imants. Viņš atklāj, ka Mincenbergi pastaigai izvēlējušies Bernātu dabas parka takas, lai bērni varētu kārtīgi izskrieties un izlādēt enerģiju.

Līdzīgi kā iepriekšējos cilpojumos, arī šoreiz sākums bijis cerīgs un pirmie jautājumi atrisināti bez aizķeršanās. “Viss likās rožaini, taču pienāca otrā cilpa, un sākās problēmas ar pareizo atbilžu atrašanu - nācās krietni palauzīt galvu, lai atrastu pareizo pilsētu. Dažās cilpās sanāca atbildēt uz visiem jautājumiem, bet ar visu norāžu salikšanu gāja pagrūti - nācās izmantot arī dažus papildjautājumus.”

Par spīti grūtībām, ģimenei tomēr sanācis spēles laikā gan kārtīgi izšūpāties, gan izsmieties un iztrakoties. “Cilpojuma laiks bija virs trīs stundām, un, lai arī likās, ka šajā spēles posmā mums nav gājis pārāk labi, beigās rezultāts bija 80% - tieši tāds pats kā iepriekšējos divos posmos.”

Mincenbergi atzīst, ka trīs nedēļas nogalēs, kas aizvadītas cilpošanas piedzīvojumos, visi guvuši daudz pozitīvu emociju un arī praktiskas iemaņas, kas ģimenei noderēs arī turpmāk: “Izpratām, kā labāk izplānot garās pastaigas, lai tās būtu pielāgotākas un interesantākas mazajiem cilpotājiem.”

Lielmeži cilpo pa Tallinas ielām

Latvijai veltīto cilpošanas spēli Lielmeži izvēlējās apvienot ar kaimiņvalsts Igaunijas iepazīšanu, šoreiz startējot “saīsinātā” sastāvā. “Tā kā ar vīru bijām ieplānojuši pārgājienu Igaunijas Viru purvā, mūsu ģimenes meitenes Dārtu un Madaru atstājām mājās, jo garos pārgājienus (virs 20 km) viņas vēl nav uztrenējušās veikt. Izlēmām, ka cilpošanas spēli varētu izspēlēt pirms mūsu garā pārgājiena, apvienojot to ar pastaigu pa Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. Piecēlāmies pulksten 7 un devāmies pastaigā pa Tallinas ielām.

Nocilpojām 5 kilometrus un pie vienas reizes ar tūristu aci apskatījām arī brīnišķīgo Igaunijas galvaspilsētu, secinot, ka cilpošanas spēle lieliski darbojās arī ārpus Latvijas robežām.”

Kaut siltāki laikapstākļi, protams, pastaigu padarītu vēl patīkamāku, brīvsolī tikušie vecāki paspējuši gan pacilpot, gan pabaudīt skaisto Tallinu klusā un mierīgā svētdienas rītā. “Tā kā cilpojām divatā un nebija ik pa laikam jāuzmundrina un jāmotivē pastaigai bērni, likās, ka varēsim pilnībā sevi veltīt cilpošanas spēles intelektuālajai daļai, bet jāatzīst, ka spēles veidotāji atkal mūs pārsteidza ar vairākiem ļoti grūtiem jautājumiem, ar kuriem bez papildu iespējām nespējām tikt galā.”

Lielmeži neslēpj, ka šoreiz uzstādījuši augstu mērķi - atbildēt uz visiem jautājumiem bez kļūdām, tomēr jau atkal sanācis finišēt “Lapsu un Vilku” ciltī. Viņi par šādu iznākumu nepavisam neskumst: “Tātad mums vēl aizvien ir, kur augt un sevi izaicināt. Paldies par šo iespēju! Bijām cilpojuši arī pirms šī gada seriāla un noteikti cilposim atkal, jo tā ir brīnišķīga iespēja atpūsties, kustinot ne vien kājas, bet arī pelēkās šūniņas.”

2022. gada "ELVI" pavasara cilpošanas seriāls ir noslēdzies uz draudzīgas nots. Cerams, ka cilpošanas vēstneši iedvesmoja tevi piecelties no dīvāna un doties kopīgos piedzīvojumos. Cilposim kopā!

Raksts tapis sadarbībā ar "Elvi" un "Cilpo.lv".