Aktuālais frontē ⟩ Krievijas armija apšauda Ļvivas apgabalu; traucēta ūdens piegāde un vietām nedarbojas internets

Ukrainas mediji vēsta, ka sprādzieni dzirdami Ļvivas, Odesas, Kirovohradas, Ivanofrankivska un Kijivas apgabalos.

Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs sociālajā tīklā "Facebook" ziņoja, ka Ļvivas pilsētā dzirdami sprādzieni. Viņš arī ziņoja, ka vairākās vietās pilsētā pārrauta elektroapgāde.

Pēc Sadovija sacītā bojātas divas apakšstacijas, bet Kozickis ziņoja par trim bojātām apakšstacijām.

Ļvivā traucēta arī ūdens piegāde un vietām nedarbojas internets.

Raķešu apšaudes dēļ Ļvivas apgabalā traucēta arī vilcienu satiksme.

ANO: Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 3193 civiliedzīvotāji

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3193 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 3353 cilvēki ievainoti, otrdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 1140 vīriešu, 734 sieviešu, 71 meitenes un 84 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 72 bērni un 1092 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.

Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.

Piedņestrā notiek gatavošanās Krievijas virsnieku ģimeņu evakuācijai

Moldovas Piedņestras reģionā notiek gatavošanās Krievijas karaspēka operatīvās grupas virsnieku ģimeņu evakuācijai, otrdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.

Ģenerālštābs ziņo, ka Piedņestras reģionā situācija saglabājas sarežģīta un ka Krievijas karaspēka operatīvās grupas apakšvienības atrodas pilnā kaujas gatavībā.

Jau ziņots, ka starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas (PMR) galvaspilsētā Tiraspolē 25.aprīlī notika sprādzieni ēkā, kur atrodas PMR tā dēvētā Valsts drošības ministrijas un Krievijas Federālā drošības dienesta filiāles biroji. Dienu pēc tam netālu no Ukrainas robežas notika sprādzieni radio tornī, kas pārraida Krievijas stacijas.

Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka sprādzieni Tiraspolē bija Krievijas īstenotas provokācijas, lai uzkurinātu naidu pret ukraiņiem.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs iepriekš ziņoja, ka Krievija vēlas karā pret Ukrainu iesaistīt arī Piedņestras kaujiniekus, taču viņiem ir zema motivācija karot.

Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā.

Zaporižjā ieradušies no "Azovstaļ" evakuētie civiliedzīvotāji

Zaporižjā ieradušies 156 civiliedzīvotāji, kas 1.maijā tika evakuēti no Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas, paziņojusi ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani.

Viņa paziņoja, ka evakuācijas operācija no Mariupoles ir veiksmīgi pabeigta.

"Es domāju par visiem tiem, kas palika ielenkti pilsētā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai viņiem palīdzētu," viņa piebilda.

Lubrani atklāja, ka braukusi autobusos kopā ar Mariupoles iedzīvotājiem, kurus 1.maijā izdevās veiksmīgi izvests no Mariupoles. Cilvēki viņai stāstījuši par uzturēšanos "Azovstaļ" bunkuros, ko Lubrani salīdzināja ar elli.

Zaporižjā ar pieciem evakuācijas autobusiem ieradās 156 cilvēki.

Evakuētie Mariupoles iedzīvotāji žurnālistiem stāstīja, ka 2.maijā autobusi gaidījuši okupantu pārbaudi Mangušā pie Mariupoles. Šorīt viņi turpinājuši ceļu Zaporižjas virzienā.

Zaporižjā viņus sagaidīja brīvprātīgie, ANO un citu starptautisko organizāciju darbinieki un Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Evakuētie cilvēki tika nodrošināti ar dzeramo ūdeni un pārtiku.

Krievijas veiktā apšaudē rūpnīcā Avdijivkā nogalināti desmit cilvēki

Ukrainas austrumos Krievijas karaspēka īstenotā apšaudē koksa rūpnīcā Avdijivkā nogalināti vismaz desmit cilvēki un 15 ievainoti.

Par to platformā "Telegram" otrdien paziņojis Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.

Viņš brīdināja, ka upuru skaits var vēl pieaugt.

No "Azovstaļ" evakuēts 101 civiliedzīvotājs

Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē no metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas veiksmīgi evakuēts 101 civiliedzīvotājs, otrdien paziņojusi ANO.

ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani apstiprināja, ka ar Sarkanā Krusta palīdzību no "Azovstaļ" izdevies evakuēt 101 civiliedzīvotāju - sievietes, vīriešus, bērnus un seniorus.

Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars šodien ziņoja, ka Mariopulē sācies krievu triecienuzbrukums "Azovstaļ", ko aizstāv Ukrainas armija.

Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai 9.maijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai jau 9.maijā, kas ļautu valstī izsludināt rezervistu vispārējo mobilizāciju, uzskata ASV un citu rietumvalstu amatpersonas.

Putins varētu izmantot 9.maija simbolisko nozīmi un propagandas vērtību, lai paziņotu par militāriem sasniegumiem Ukrainā vai būtisku karadarbības eskalāciju, vai abiem, uzskata Rietumu amatpersonas.

Līdz šim Putins 24.februārī sākto pilna mēroga karu dēvē par "īpašo militāro operāciju", valstī faktiski aizliedzot attiecībā uz notikumiem Ukrainā lietot vārdus "karš" vai "iebrukums".

Līdz ar oficiālu kara pieteikšanu atbalsts iebrukumam Krievijas sabiedrībā varētu vairoties, pieļauj telekanāls CNN.

Atbilstoši Krievijas likumiem Putins tad varēs veikt vispārējo mobilizāciju, nodrošinot jaunus karavīrus karam, kur to trūkumu Krievija izjūt arvien asāk.

Eksperts: Krievi cer, ka potenciālā mobilizācijā būs pietiekami liela atsaucība

Krievijai izsludinot vispārēju mobilizāciju, ukraiņiem kaujas laukā vajadzētu izmantot laiku, kamēr krievi formētu jaunas vienības, norādīja Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš.

Viņš uzskata, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir "iestrēdzis" un krieviem atkāpšanas ceļa nav. Patlaban Krievijas propaganda izplata vēstījumu, ka karš Ukrainā ir cīņa pret NATO.

"Acīmredzot krievi cer, ka šādā potenciālā mobilizācijā būs pietiekami liela atsaucība.

Patlaban viss iet uz to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai, un šāds scenārijs ir ļoti ticams," piebilda Slaidiņš.

Viņš pauda, ka krievi acīmredzot Ukrainas dienvidos veido nocietinātas pozīcijas ar tām sekojošām fortifikācijas būvēm. Saņemot papildinājumu no mobilizācijas un pielāgojoties situācijai, krievi laika gaitā var pastiprināt uzbrukuma darbības, prognozēja Slaidiņš.

Lai arī savulaik obligātajā dienestā dienējošie Krievijas karavīri automātiski ir rezervisti, Slaidiņš aicināja ņemt vērā, ka var tikai iedomāties, kāda būtu šo mobilizējamo kaujas kvalitāte. Tāpat nav noliedzamas Krievijas armijas lielās problēmas ar kaujas tehniku Ukrainā, turklāt atbilstoši pēdējai informācijai Krievijas armija no noliktavām ņemot pat 50., 60.gados ražotas ieroču sistēmas.

Slaidiņš aicināja ņemt vērā, ka, Krievijā izsludinot mobilizāciju, būs vajadzīgs laiks vienību formēšanai un nosūtīšanai uz fronti. Šī laika izmantošana ukraiņiem būtu laba iespēja, lai pārņemtu plašāku iniciatīvu, jo kā zināms, "aizsargāt ir vieglāk nekā uzbrukt". Ukrainai vajadzētu izmantot šo situāciju, lai arī Krievija patlaban gūst nelielus taktiskos panākumus valsts dienvidos, skaidroja eksperts.

Viņš arī slavēja rietumvalstu smagā bruņojuma piegādes, taču, lai krievus izsistu no savām pozīcijām, ukraiņiem ir nepieciešams arī gaisa atbalsts.

Noslēgumā eksperts norādīja, ka acīmredzami ir tas, ka tuvākajā laikā šis karš nebeigsies.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 24 200

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1062 tankus, 2567 bruņutransportierus, 475 lielgabalus, 162 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 80 zenītartilērijas iekārtas, 194 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1843 automobiļus un autocisternas, desmit kuģus un ātrlaivas, 291 bezpilota lidaparātu, 38 specializētās tehnikas vienības, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas un 84 spārnotās raķetes.

Ģenerālštābs piebildis, ka vislielākos zaudējumus pagājušajā diennaktī krievi cietuši Izjumas virzienā.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē aktīvā karadarbība.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 220 bērni 

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 220 bērni un 406 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā - 115, Harkivas apgabalā - 95, Černihivas apgabalā - 68, Hersonas apgabalā - 45, Mikolajivas apgabalā - 43, Luhanskas apgabalā - 37, Zaporižjas apgabalā - 27, Sumu apgabalā 17, Kijivas pilsētā 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

2.maijā Krievijas armijas raķešu trieciena rezultātā Odesā nogalināts 14 gadus vecs zēns un ievainota 17 gadus veca meitene.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1584 mācību iestādēm, no kurām 118 ir pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

"Azovstaļ" teritorijā palikuši 200 mierīgo iedzīvotāju

Krievijas karaspēka daļēji ieņemtajā Mariupolē rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, ko vēl notur Ukrainas spēki, palikuši vairāk nekā 200 mierīgo iedzīvotāju, pavēstīja Mariupoles mērs Vadims Boičenko.

Kopumā Mariupolē evakuāciju gaida vairāk nekā 100 000 cilvēku, sacīja mērs.

Mierīgo iedzīvotāju izvešana ar ANO un Sarkanā Krusta atbalstu no "Azovstaļ" teritorijas sākās pagājušās nedēļas beigās.

Pēc kārtējā evakuācijas posma noslēguma Krievijas karaspēks sācis jaunu uzbrukumu "Azovstaļ", viņš piebilda.

Evakuācijas procesā, izvedot iedzīvotājus uz Ukrainas valdības kontrolē esošo Zaporižjas apgabala daļu, bijušas aizķeršanās un problēmas, norādīja Boičenko.

Vācijas CDU līderis dodas uz Kijivu

Opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs devies vizītē uz Kijivu, braucienu sākot neilgi pēc tam, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), noraidījis iespēju šobrīd apmeklēt Ukrainu.

"Nakts guļamvagonā ceļā uz Kijivu," tviterī pie 17 sekunžu gara video, kurā viņš redzams vilcienā, ierakstījis CDU līderis.

"Mums priekšā ir interesants ceļš, un pagaidām es varu teikt, ka tas ir drošs, viss ir labi, un Ukrainas varas institūcijas ir ārkārtīgi atbalstošas. Ļoti patīkami cilvēki. Ir labi būt šajā valstī," atzina Mercs.

Opozīcijas līderis plāno tikties ar Ukrainas valdības vadītāju Denisu Šmihaļu un Kijivas mēru Vitāliju Kličko.

Vācijas kanclers Šolcs intervijā pirmdien apliecināja, ka viņam šobrīd nav plānu apmeklēt Ukrainu, ņemot vērā Ukrainas vadības neseno atteikumu pieņemt Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.