Vai lielā vētra uz Jupitera reiz rimsies?

Patiesībā Jupiters ir klāts ar daudzām mežonīgām vētrām. Dažas no tām ir nelielas, bet citas tik milzīgas, ka varētu aprīt visu Zemi. Lielākā no šīm vētrām ir slavenais Lielais Sarkanais plankums, kuru mēs visi pazīstam. Šis plankums ir ciklons, līdzīgs viesuļvētrām un cikloniem, kādus mēs varam piedzīvot uz Zemes, vēstīts izdevumā "The Conversation".

Tātad Lielais Sarkanais plankums būtībā ir spēcīgs virpuļviesulis – kaut kas līdzīgs tam, ko mēs varam vērot tējas krūzes vidū, kad dzērienu samaisām. Tiesa, šie vēji ir vairāk nekā piecas reizes spēcīgāki nekā jebkura viesuļvētra uz Zemes.

Lielais Sarkanais plankums ir tāds kā Jupitera vētru vectēvs, kurš plosās jau daudzus, daudzus gadus. Tiesa, pēdējā laikā novērots, ka tas tiecas sarauties.

Vai tas nozīmē, ka vētra reiz pazudīs? Iespējams, bet ne obligāti.

Jupiters izskatās kā gigantiska, svītraina bumba, kas ļoti ātri griežas. Gaišās svītras ir mākoņi, kas paceļas, savukārt tumšākās ir mākoņi, kas grimst. Kad tu uz Jupitera redzi gaišās un tumšās svītras blakus vienu otrai, tas nozīmē, ka vēji pūš pretējos virzienos. Kad tas notiek, šie vēji iegriežas lielos ciklonos.

Lielo Sarkano plankumu cilvēki ir novērojuši jau vismaz 200 gadus, un visu šo laiku tur ir plosījušies šie spēcīgie vēji. Kā jau visas vētras, arī šī var mainīties. Dažreiz tā izskatās apaļa, citreiz kā ola. Arī vētras krāsa var mainīties no brūni sarkanas uz bāli sarkanu. Dažreiz tā izskatā teju pilnīgi balta.

Pavisam nesen zinātnieki novēroja, ka milzīgais ciklons saraujas. Noskaidrots, ka pirms 100 gadiem Lielais Sarkanais plankums bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā tagad.

Kāpēc tas saraujas?

Lai saprastu, kāpēc Lielais Sarkanais plankums saraujas, vispirms der noskaidrot, kāpēc cikloni saraujas un beigu beigās apstājas uz Zemes.

Uz Zemes cikloni bieži veidojas virs dziļiem un siltiem reģioniem okeānos, bet vēlāk nonāk virs sauszemes vai vēsākiem okeāna reģioniem. Kad ciklona vēji saskaras ar sauszemi, tie kļūst lēnāki. Ciklonus uz Zemes arī ietekmē citi laikapstākļi un vēji to tuvumā, kas arī var likt ciklonam dažu dienu laikā izbeigties.

Tomēr Jupiteram nav cietas, akmeņainas virsmas kā Zemei. Lai arī gaiss Jupitera mākoņos ir auksts, gāzes dziļāk planētā ir ļoti karstas. Tas karstajam gaisam piešķir pietiekamu daudzumu enerģijas, lai vētra varētu plosīties mēnešiem, pat gadiem ilgi.

Lai arī Lielais Sarkanais plankums saraujas, tam joprojām ir pietiekami daudz enerģijas, lai turpinātu griezties.

Lai nu kā, par Jupiteru mums jāmācās vēl daudz. Jaunas lietas uzzināt mums kopš 2016. gada palīdz Jupitera orbītā esošā zonde “Juno”, kas uz Zemi reizi pa reizei atsūta pārsteidzošas gigantiskās planētas fotogrāfijas.