Saeimas komisija norāda uz notiesājošu spriedumu trūkumu cilvēktirdzniecības, tostarp arī prostitūcijas gadījumos

Komisijas sēdē Valsts policijas (VP) pārstāvis Armands Luberts pauda, ka policija vairs nevar veikt kontrolpirkumus prostitūcijas konstatēšanai, kas tālākā izmeklēšanas gaitā varētu palīdzēt konstatēt arī sutenerismu. Pašlaik policija arī nevar piemērot sodus par prostitūciju regulējošo Ministru kabineta noteikumu neievērošanu, jo nav pieņemts likums par prostitūcijas ierobežošanu.

Savukārt deputāts Andrejs Judins (JV) aicināja policiju sākt strādāt un izmantot Krimināllikuma 154.prim pantu, kas paredz sodu par cilvēku tirdzniecību. Politiķis vaicāja, kur ir notiesājoši spriedumi par klientiem, kuri seksuālos pakalpojumu saņem no cilvēkiem, kuri ir ievainojamības stāvokli un kuri nevar atteikt seksuālā pakalpojuma sniegšanu. Judins arī norādīja, ka atceras laiku, kad policija veica kontrolpirkumus prostitūcijas pakalpojumiem un ka tas, kā to policijas darīja, bija briesmīgi.

Par cilvēku tirdzniecības gadījumiem būtu daudz vairāk kriminālprocesu, ja policijai būtu lielāka izpratne par šo jautājumu, pauda politiķis.

Judins aicināja biedrības "Marta" un policijas pārstāvjiem savā starpā izrunāt šos jautājumus, lai nevalstisko organizāciju pārstāvji pārliecinātu policiju, ka, ja prostitūcijas pakalpojumu sniedzējs ir ievainojamības stāvoklī, tad klienti ir jāsauc pie atbildības. Viņš mudina policiju komunicēt ar ekspertiem, jo pašlaik šajos jautājumos "katrs dzīvo uz savas planētas".

VP pārstāvis Luberts piekrita deputātam, ka visi - Saeimā, policijā un tiesā - katrs "dzīvojam uz savas planētas", jo nav neviena notiesājoša sprieduma par cilvēka tirdzniecības lietām, kas neveicina izpratni šajos jautājumos. Viņš prognozēja, ka "mēs kļūsim par seksa galvaspilsētu" un ir jautājums, kas par to uzņemsies atbildību. VP "no rokām ir izņemts ierocis", jo tā nevar veikt prostitūcijas kontrolpirkumus, kas arī ļoti apgrūtinošu padara sutenerisma konstatēšanu.

VP pārstāvis arī skaidroja, ka pašlaik prostitūcija tiek veikta slēptajos džentelmeņu klubos, kur vairāk tiek apkalpoti ārvalstnieki un maksātspējīgie klienti. Ar ielu prostitūciju nodarbojas tikai personas, kurām ir atkarības problēmas, savukārt, dzīvokļos prostitūtas visu procesu organizējot pašas vai arī suteneri atrodas ārpus Latvijas.

Sutenerismu atklāt ir sarežģīti, jo suteneri neatrodas Latvijā, bet Krievijā, Ukrainā, un naudas pārskaitījumi tiek veikti caur nebanku sektoru. Šādu lietu izmeklēšana virzās smagnēji, jo pierādīšana ir apgrūtināta, pauda politiķis.

Cits VP pārstāvis Vadims Nazarovs skaidroja, ka no vienas puses policijai ir ļoti laba sadarbība ar Augstāko tiesu un prokuratūru. Taču kādos citos tiesu līmeņos neatkarīgie tiesneši tiesvedībā nonākušajās cilvēku tirdzniecības lietās saskata, ka iespējamie upuri neesot atradušies ievainojamības stāvoklī un ka viņi ir varējuši brīvi aiziet no attiecīgās situācijas.

Līdz ar to trūkst notiesājošu gala spriedumu šādās lietās, atzīmēja Nazarovs. Prostitūcijas lietās "meitenes pašas liek sludinājumus un noslēdz īres līgumu" par dzīvokli, kur tiek sniegti pakalpojumi, un nevienu tiesnesi nevar pārliecināt, ka klients gribēja izmantot savu varu pār seksuālo pakalpojumu sniedzēju, atzīmēja VP pārstāvis.

Savukārt Judins uzsvēra, ka saskaņā ar Operatīvās darbību likumu policijas rīcībā ir padsmit operatīvo darbību, tajā skaitā, iespēja veikt operatīvo eksperimentu, lai atklātu noziedzīgu nodarījumus par sutenerismu un cilvēku tirdzniecību. Reizē politiķis pieļāva iespēju, ka var gadīties, ka publiski izskan kāda informācija, ka prostitūcijas pakalpojumi sniedzēji atrodas ievainojamības stāvoklī, taču šīs informācijas sniedzēji, to nav pamatojuši, nav minējuši konkrētus gadījumus.

Sēdē notika arī domu apmaiņa par to, kuras personas prostitūcijas kontekstā būtu jāsoda. Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pauda, ka ir jāsoda pakalpojuma ņēmējs. VP pārstāvis Luberts savukārt norādīja, ka būtu jāsoda abas puses, kuras pārkāptu prostitūcijas ierobežojumus.

Judins uz VP pārstāvja teikto atbildēja, ka tā ir aplama domāšana, ka varētu sodīt par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi biedrības "Marta" pārstāve Lelde Švarca pauda prostitūcijas sniegšanā iesaistītie cilvēki ir ievainojamā stāvoklī un ka viņi nav jāsoda. Savukārt jāsoda būtu seksa pircēji, atzīmēja Švarca.

Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Agnese Zīle-Veisberga sniedza plašāku ziņojumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu un pastāstīja par jau divkārt attaisnojošiem spriedumiem saistībā ar slaucēju darbu Vaidavas novadā. Pēc sākotnējā attaisnojošā sprieduma Augstākā tiesa to nodeva atkārtotai izskatīšanai iepriekšējā tiesu instancē, bet atkal esot sekojis attaisnojošs spriedums. Taču no tā, ko pastāstīja prokurors un no lietas materiāliem skaidri redzams, ka lietā cietušie cilvēki bija ievainojamības stāvoklī, kas ļāvis viņus ekspluatēt, norādīja IeM pārstāve.

Viņa skaidroja, ka paredzēta sadarbība tiesībsarga biroja pārstāvjiem, lai palīdzētu veidot atgriezenisko saiti ar tiesnešiem. Tieslietu ministrijas darba grupā paredzēta atsevišķu krimināllikuma pantu izvērtēšana, tajā skaitā, lai nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcija tiktu noteikta arī kā cilvēku tirdzniecība.

Zīle-Veisberga arī norādīja, ka Latviju starptautiskie eksperti kritizē par mazo gadījumu skaitu, kad par cilvēku tirdzniecības gadījumiem tiek piemērots cietumsods.

IeM pārstāve sniedza plašāku prezentāciju komisijas sēdē, informējot, ka 2021.gadā konstatēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits palielinājies līdz 61 salīdzinājumā ar 48 reģistrētiem upuriem 2020.gadā. Atbildot uz Kaimiņa jautājumu, IeM pārstāve skaidroja, ka pieaugums pērn saistīts ar cilvēku tirdzniecības pārtraukšanu operāciju jūlijā, kas bija saistīta ar biedrību "Neatkarība Balt." un kur bija daudz cilvēku tirdzniecības upuru.

Šajā gadījumā trijos centros briesmīgos apstākļos atradās cilvēki ar dažādām atkarībām, kuri tika nostrādināti un nekādu algu nesaņēma, pauda Zīle-Veisberga. Mazāk turīgie cilvēki kļuva par upuriem pēc tam, kad zupas virtuvēs, patversmēs tika aicināti nākt un saņemt atbalstu pie cilvēkiem, kuri sevi dēvēja par kristīgo organizāciju.

Saistībā arī šo gadījumu Luberts skaidroja, ka par cilvēku tirdzniecības upuriem šajā gadījumā kļuvuši bezpajumtnieki, kuriem ziemā nākas dzīvot uz ielas un pārtikt no miskastēs atrastajiem pārtikas produktiem. Līdz ar to viņi vairāk bijuši apmierināti ar dzīvi biedrībā, nekā uz ielas, norādīja VP pārstāvis.

IeM pārstāve pauda, ka mums ir maz ziņu par Latvijas valstspiederīgo situāciju citās valstīs. Attālinātā saziņā ar tautiešiem Lielbritānijā, Anglijā aprakstītās situācijas izklausījās pēc ekspluatācijas, kad darbinieki tiek aizvesti veikt darbus un samaksai tiek izmantots alkohols.

Cilvēku tirdzniecības upuri pamatā ir ar vidējo izglītību, vispārējo speciālo, pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglītību. Iedzīvotājs ar nepabeigtu pamatskolas izglītību ir vairāk pakļauts sociālās atstumtības riskam, tajā skaitā, jo ir grūtāk atrast labi apmaksātu darbu, skaidroja Zīle-Veisberga.

Cilvēku tirdzniecības organizēšanā pieaug digitālo tehnoloģiju nozīme, upuri tiek meklēti sludinājumos internetā, intervijas tiek veiktas caur, piemēram, "Whatsapp" un citās saziņas platformām. Kaimiņš atzīmēja, ka digitālā komunikācija ir "viena no galvenajām makšķerēm" cilvēku tirdzniecības veikšanai.

Reizē Zīle-Veisberga kā pozitīvo pusi norādīja, ka cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistītie kļūst zinošāki un daudz labāk strādā pie šādu gadījumu novēršanas.