Mūsu tehnokrātiskajā laikmetā arvien populārāks kļūst ekoloģiskais tūrisms. Melnkalne ir izcili piemērota izvēle dabas draugiem un aktīvas atpūtas cienītājiem, jo gandrīz trešo daļu no šīs valsts teritorijas aizņem gleznaini dabas parki, kas ik uz soļa piedāvā dažādus pārsteigumus.
TOP5 Melnkalnes dabas parki aktīvas atpūtas cienītājiem
Šoreiz sadarbībā ar “Novators” stāstīsim par pieciem unikāliem Melnkalnes nacionālajiem dabas parkiem, kurus rūpīgi uzrauga UNESCO.
Durmitora nacionālais parks
Durmitora nacionālais parks atrodas Melnkalnes ziemeļos, gleznainās Durmitora kalnu grēdas centrā. Tas ir izslavēts ne tikai ar lieliskajām iespējām slēpošanas entuziastiem, bet arī ar neatkārtojamām ainavām, kas paveras no Dināru kalnu varenajām virsotnēm, alām, gravām un gleznainiem ezera krastiem. Parka teritorijā atrodams viens no Balkānu pussalas dabas brīnumiem, kas ierakstīts UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā - Taras upes noslēpumainais un mežonīgais kanjons.
Nacionālā parka klimats atšķiras no Melnkalnes piekrastes ar garāku ziemu un salīdzinoši īsu vasaru. Pavasarī Durmitora parks priecē dabas draugus ar krāšņu ziedoni, bet siltajās rudens dienās ar velosipēdu var doties izbraukumos pa tūristu takām.
Plašajā dabas lieguma teritorijā atrodas Melnkalnes iespaidīgākās kalnu virsotnes, starp kurām mirdz 18 kristāldzidri ledāju izcelsmes ezeri, no kuriem lielākais ir lielākais ezers ir Crno Jezero. Šī reģiona iedzīvotāji caurspīdīgos ezerus sauca par "kalnu acīm".
Durmitors ir slavens ar saviem ārstnieciskajiem avotiem, turklāt dažos no tiem ir dziedinošs mineralizēts ūdens. Un tas vēl nav viss - dabas parka kalnos ir atrodamas maģiskas ledus alas, kurās stalaktīti ir izveidojuši unikālu ledus figūru pasauli.
Durmitoras nacionālais parks ir plaši pazīstams arī ar saviem iespaidīgajiem kanjoniem, no kuriem visiespaidīgākās ainas piedāvā jau pieminētais Taras upes kanjons. Tūristi no visas pasaules, apmeklējot Durmitoru, apbrīno arī vēl kādu dabas brīnumu – mūžsenas melnās priedes. Valsts rūpīgi sargā piecdesmit metrus garos kokus, kas ir pat vecāki par četriem simtiem gadu.
Lovčenas nacionālais parks
Lovčenas nacionālais parks un tāda paša nosaukuma kalns atrodas netālu no Kotoras pilsētas Melnkalnes dienvidrietumu daļā.
Lovčenas rezervāta teritorija ir unikāla ar to, ka šeit vienlaikus izbaudāmi divi pilnīgi atšķirīgi klimati: augstkalnu un jūras, tādēļ dabas parka teritorijas gaisam tiek piedēvētas dziedinošas īpašības.
Ārsti iesaka doties uz Lovčenas rezervātu, lai atveseļotu elpceļus, apvienojot ikvienam pieejamo klimata terapiju ar acīm tīkamiem dabas skatiem un dažādām izklaidēm.
Lovčenas nacionālā parka teritorijā botāniķi ir atklājuši gandrīz 1200 dažādu augu sugas, tostarp unikālas tulpju un safrāna šķirnes. Lovčena - kaut gan nav augstākā kalnu virsotne valstī - ir iemantojusi slavenākās virsotnes godu. Taisnību sakot, Lovčenas kalnam ir pat divas virsotnes, un vienā no tām atrodas Melnkalnes valdnieka un dzejnieka Pētera II Negoša mauzolejs. Dižgars testamentā savulaik bija norādījis, ka vēlas rast mūžīgo mieru visskaistākajā vietā, no kuras var pārredzēt visu Melnkalni.
Alas un dziļas ieplakas gleznainu krāteru veidā, avoti ar ārstniecisku ūdeni, līkumotās takas, bagātīgā flora un fauna iekaro tūristu sirdis ar tīru un nesamaitātu pirmatnējās dabas elpu. Rezervāta teritorijā atrodas etnogrāfiskais ciemats Njeguši, kurā mājas ir apdvestas ar īstu Viduslaiku auru.
Atrakciju cienītājiem Lovčenā noteikti jāapmeklē Piedzīvojumu parks, kur koki ir aprīkoti ar virvju trasēm un šķēršļu joslām, kas paredzētas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Te var ļauties arī dažādām citām aktīvām izklaidēm, piemēram, uzspēlēt peintbolu, jāt ar poniju, mācīties šaut ar loku vai ar nomātu kvadraciklu vai velosipēdu doties izbraukumā pa Lovčenas dabas parka takām.
Prokletijes nacionālais parks
Albānijas Alpi jeb Prokletijes kalnu grēda atrodas Balkānos un aizņem labu tiesu no Melnkalnes austrumu daļas. Klimats šajā aizsargājamajā teritorijā ir neparasts ar to, ka vienlaikus iedalās trīs dažādos tipos: kalnu, kontinentālajā un subalpu, tādēļ ziema šeit pārsvarā ir gara un diezgan auksta, vasara īsa, bet rudens - lietains.
Prokletijes rezervātā ir vairāk nekā 1600 dažādu augu sugu un liels skaits retu putnu sugu.
Salīdzinoši nelielais Prokletijes nacionālais parks (apmēram 17 km2) ir iemantojis plašu popularitāti, jo no Prokletijes kalna virsotnes, kurš atrodas uz pašas Melnkalnes robežas ar kaimiņos esošo Albāniju, dažādos gadalaikos skatam paveras neticami krāšņas dabas ainavas: ziedošas Alpu pļavas un īpatnējas formas klintis.
Vēstures un skatu cienītāji šeit ierodas, ne tikai lai baudītu dabas daili, bet arī lai iepazītu Melnkalnes vēsturisko mantojumu - senās mošejas, kapsētas un pareizticīgo baznīcas. No slavenākajiem kultūras pieminekļiem īpašs ir klosteris, kur var aplūkot unikālās Brezojevicas freskas. Aizsargājamajā teritorijā ir saglabājušies arī melnkalniešu vēsturiskie ciematiņi, kur tūristi var iepazīt daudzveidīgo Melnkalnes kultūru un iegādāties dažādus amatnieku darinājumus.
Skadaras ezera nacionālais parks
Škodras jeb Skadaras ezers, kurš atrodas tikai 20 km no Adrijas jūras krasta, ir nosaukts Albānijas pilsētas Škodras vārdā un ir lielākais ezers Balkānos. Ezers atrodas atrodas starp divām valstīm – viens ezera krasts pieder Albānijai, otrs – Melnkalnei. Melnkalne piederošā ezera puse 1983. gadā tika pasludināta par aizsargājamo teritoriju - ezera apkārtnei noteikts Skadaras ezera nacionālā parka statuss.
Pateicoties dabas parka labvēlīgajai atrašanās vietai zonā ar Vidusjūras klimatu, kam raksturīgas siltas ziemas un saulainas vasaras, šeit izveidojusies bagātīga veģetācija – te mīt 260 dažādas putnu sugas un daudz dažādu zivju, starp kurām sastopamas arī retas sugas.
Dabas mīļotāji šeit ierodas, lai makšķerētu, medītu, peldētos kristāldzidros ūdeņos vai vienkārši atpūstos no lielpilsētu ikdienas un apbrīnotu unikālo ainavu - ziedošas ūdensrozes un ezerā atspīdošās Dināru kalnu virsotnes.
Bauciens ar nelielu kuģīti caur ezera niedrēs iztīrītiem kanāliem ir īpaši spilgts notikums, jo niedres burtiski čum un mudž no dažādiem putniem, ziedošām ūdensrozēm un lilijām.
Gar ezera krastiem ir izkaisītas nelielas pilsētiņas, kas glabā daudzu gadsimtu vēsturi, ar lauru kokiem un efejām apaugušas saliņas slēpj senus klosterus un cietokšņu drupas, bet ūdens malā redzamas senas zvejnieku piestātnes un zivju restorāniņi – Skadaras nacionālā parka piedāvātie labumi ir gluži kā medusmaize Melnkalnes apceļotājiem.
Biogradskas nacionālais parks
Biogradska Gora nacionālais parks, kas dibināts 1952. gadā, atrodas Melnkalnes ziemeļaustrumu daļā. Tas stiepjas starp divu gleznainu upju – Taras un Limas – ielejām Belašitsa kalnu grēdas sniegoto virsotņu un Alpu pļavu vidū.
Šīs aizsargājamās teritorijas galvenā un unikālākā bagātība ir laika zoba un civilizācijas neskarts mežs.
Parkā ir lieliski saglabājušies koki, kuriem ir vismaz četri simti gadu. Unikālā mūžseno koku zona aizņem pusotru tūkstoti hektāru un ir viens no trim brīnumainā kārtā “izdzīvojušajiem” senajiem dabas masīviem Eiropā.
Cilvēka neskartajos mežos mājvietu atraduši daudzi savvaļas dzīvnieki un aug reti, aizsargājami augi.
Vēl viena Biogradskas rezervāta bagātība ir ledāju ezeri. Dabas parka patīkamais klimats ar siltām vasarām un maigām ziemām piesaista ceļotājus, kuri apbrīno Biogradskas ezera gaiši zilos ūdeņus un tumši zilo Pesicas ezeru.
Romantikas meklētāji no visas Eiropas ierodas šeit, lai dabas patvērumā atpūstos no civilizācijas radītās kņadas un pilnībā izbaudītu klusumu, iegūstot patiesu mieru un kaut uz brīdi aizmirstot par visām savām problēmām.
Ja vēlies iepazīt šo dabas parku krāšņumu, ir vērts par nākamā ceļojuma galamērķi izvēlēties Melnkalni! Ceļojumus par izdevīgām cenām meklē šeit.
Raksts tapis sadarbībā ar Novatours.