Arī betons ieņem ļoti svarīgu vietu būvniecībā, reizēm tas var būt arī ēkas pamatmateriāls. Betona cenas celšanās vērojama jau pēdējos gados, jo, paaugstinoties prasībām pret vidi, tiek noteikti dažādi kaļķakmens ieguves ierobežojumi. Tuvākajos gados cementa ražotājiem Eiropā būs jāievieš dažādi CO2 izmešu mazinoši pasākumi, kas noteikti turpinās atsauksies uz gala cenu. Turklāt viena no galvenajām cementa eksportētājām Eiropā ir arī Ukraina, no kuras piegādes šobrīd ir ļoti apgrūtinātas. Arī energoresursu un degvielas cenu kāpums veicina betona gala cenas kāpumu.
Lai gan šķietami kokmateriālu Latvijā netrūkst, globālais pieprasījums pēc augstvērtīgas koksnes, ko izmanto būvniecībā, pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Kopš 2019. gada tas veicinājis kokmateriālu cenu pieaugumu par aptuveni trešdaļu. Lai gan koks un koka izstrādājumi ir viena no galvenajām Latvijas eksportprecēm un eksporta pieaugums 2021. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš bijis par 45%, kokmateriāli sastāda arī ļoti nozīmīgu vietu importēto preču struktūrā, starp nozīmīgākajām importētājvalstīm ir Baltkrievija. Turklāt koka un koka izstrādājumu imports audzis vēl vairāk nekā eksports – par 60%. Prognozējams, ka šī izejmateriāla pieejamība saglabāsies augstā līmenī, bet pieredzēsim cenu kāpumu.
Bez iepriekš minēto būvmateriālu cenu kāpuma, jārēķinās arī ar citu celtniecības procesā svarīgu materiālu izmaksu pieaugumu, ko veicinājusi energoresursu un degvielas cenu paaugstināšanās. Tāpat joprojām aktuāls ir darbaspēka trūkums nozarē – tā kā būvniecības darbi šobrīd notiek ļoti aktīvi, ir ļoti grūti atrast labus būvniekus, turklāt lielā pieprasījuma dēļ darbaspēka izmaksas arī ir būtiski pieaugušas. Ir arī jārēķinās, ka būvniecība var ieilgt gan materiālu trūkuma, gan piegādes kavēšanās dēļ.