Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem - 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs iespējamais izvēles periods būs 12 mēneši, no kuriem astoņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) pēc sēdes atzīmējis, ka plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā. Komisija tālākos lasījumos turpinās darbu pie šīm likuma izmaiņām, meklējot pēc iespējas labākos risinājumus, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sociālos partnerus.
Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par desmit darba dienām, nevis, kā bija iepriekš - desmit kalendārām dienām, kā to paredz Eiropa Savienības direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumu prasības.
LM norāda, ka saskaņā ar statistikas datiem kopš 2013.gada pakāpeniski pieaug to vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013.gadā paternitātes pabalstu saņēma 42% tēvu, bet 2021.gadā - 57% tēvu.
Vienlaikus likumprojekts arī paredz paternitātes pabalsta piešķiršanu arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Šai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šāds regulējums tiks noteikts atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam šajā jomā.
ST 2020.gadā par neatbilstošu pamatlikumam atzina likuma normu, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, un norādīja, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību.