Pēc Krievijas pēkšņā lēmuma aprīļa beigās atslēgt gāzes piegādi Polijai un Bulgārijai bažas par enerģijas drošību Latvijā uzvirmojušas ar jaunu sparu. Daži norāda uz Latvijā it kā plaši pieejamu alternatīvu - kūdru. Tādas valstis kā Somija un Īrija daļu iegūtās kūdras izmanto enerģijas ražošanai, bet vai šāda enerģijas ražošana ir ilgtspējīga?

Neskatoties uz kūdras nozīmi klimata politikā, līdz pat mūsdienām ir valstis, kas kūdru izmanto enerģijas ražošanai. Piemēram, Somijā 2% no kopējā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos saražotā enerģijas apjoma tika ražoti, sadedzinot kūdru. Tajā pašā laikā jāmin, ka pēdējos gados izmantoto fosilo kurināmo un kūdras apjoms Somijā samazinās. Arī Latvijā kūdra ir tikusi izmantota kā kurināmais, taču jau kopš 2000.gadu sākuma kūdras izmantošana enerģētikā ir strauji samazinājusies.

Profesore Dagnija Blumberga atklāj, ka Latvijā par vietējo atjaunojamo kurināmo var dēvēt tādus resursus kā šķeldu, malku vai biomasu. "Jau 1995.gadā, strādājot ar zviedriem, secinājām, ka Latvijā ir iespējams sasniegt augstu energoefektivitāti, sadedzinot šķeldu. Toreiz tika rekonstruētas 16 katlumājas, kurās lietderības koeficients bija 85%, savukārt šobrīd šobrīd šādos energoavotos papildus tiek uzstādītas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas un lietderības koeficients ir 92 -95%," skaidro VASSI direktore. Viņa piebilst, ka galvenā ar kūdru saistītā problēma ir tās dedzināšanas procesā radušies sēra oksīdi. "Tie veido skābos lietus, un, ja skurstenis nav pietiekami augsts, tad var būt vēl trakāk - sērs ar ūdens pilieniem nāk lejā," min Blumberga.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X