Aktuālais frontē ⟩ Ukrainas bruņotie spēki Harkivas apgabalā atguvuši kontroli pār piecām apdzīvotām vietām

Harkivas apgabalā daļēji kontrole atgūta arī pār Čerkaski Tišku ciematu.

Saskaņā ar stāvokli uz plkst.18:00. Slobožanskes virzienā ienaidnieks turpina koncentrēt spēkus. Uz Ukrainu tiek pārvietotas vienības no Krievijas Belgorodas apgabala.

Harkivas apgabalā ienaidnieks bloķē atsevišķas attālās apdzīvotās vietas un intensīvi apšauda vietas, kur atrodas Ukrainas vienības. Krievijas karaspēks arī sācis uzbrukumu Nova Dmitrivkai, bet bez panākumiem.

Doneckas un Tavrijskes virzienos pretinieks veic apšaudes visā kontakta līnijā un turpina artilērijas apšaudi un gaisa uzlidojumus.

Limanskes virzienā krievi uzbrūk Šandriholoves virzienā.

Severodoņeckas virzienā iebrucēji mēģināja sagrābt savā kontrolē Rubižni un Voevodivku, taču nesekmīgi.

Uzbrukums turpinās arī Popasnas virzienā, bet Avdijivkas un Kurahoves virzienos ienaidnieks aprobežojas ar Ukrainas armijas vienību pozīciju apšaudīšanu.

Mariupolē krievi galvenos spēkus koncentrējis uzbrukumam rūpnīcai "Azovstaļ".

Pretinieks mēģinājis veikt izlūkošanu ar kauju Prečistivkas virzienā, bet neveiksmīgi, un bijis spiesti atkāpties.

Volīnijas un Poļesjes virzienos nav konstatētas vērā ņemamas izmaiņas ienaidnieka vienību pozīcijās un darbībā.

Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.

Atsevišķas Krievijas armijas vienības turpina segt Ukrainas un Krievijas robežu Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalos.

Pēc Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba rīcībā esošās informācijas, Krievijas Brjanskas apgabalā vairākas Krievijas armijas vienības gatavojas iesaistīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieks nav veicis uzbrukumus, bet apšaudījis vairākas Ukrainas karaspēka pozīcijas. Krievijas karaspēks koncentrējies uz ieņemto pozīciju noturēšanu, munīcijas un inženiertehnisko pozīciju nostiprināšanu.

Besarābijas virzienā Krievija turpina izraisīt spriedzi Moldovas Piedņestras reģionā.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs arī ziņo, ka ienaidnieks turpina ciest ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

Saskaņā ar pieejamo informāciju Krievijas Rostovas apgabalā Malotokmakskas ciema psihiatriskajā slimnīcā, kas daļēji nodota Krievijas armijas rīcībā, atrodas līdz 800 ievainotu Krievijas karavīru un līdz 200 līķu.

Krievijas ģenerāļi sākuši konfliktēt savā starpā

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless uzskata, ka Krievijas ģenerāļi sākuši konfliktēt savā starpā, jo karš Ukrainā nevedas tik labi, kā plānots.

Krievijas militārie līderi vaino viens otru par katastrofu, par kādu Krievijai kļuvis iebrukums Ukrainā, un baidās tikt sodīti gadījumā, ja Krievijas karaspēkam nākas panikā atkāpties.

Ģenerāļi kļuvuši par grēkāžiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina neveiksmīgajā iebrukumā,

vizītē Somijā izteicās Volless, piebilstot, ka Krievijas militārās sistēmas locekļi vienmēr baidījušies no tīrīšanām.

Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pagājušajā nedēļā apmeklēja Donbasu, kas vērtējams kā neparasts solis.

Krievijas mediji ziņoja, ka Gerasimovs guvis šrapneļa ievainojumu kaujās Izjumā un pēc tam evakuēts. Tomēr augsta ranga Krievijas amatpersona šīs ziņas noliegusi.

Tiek uzskatīts, ka kaujās Ukrainā līdz šim nogalināti deviņas augsta ranga Krievijas militārpersonas, kas, pēc Rietumu amatpersonu domām, tika nosūtītas uz frontes līnijām, lai atjaunotu kaujas sparu demoralizētajā Krievijas karaspēkā.

Volless, kurš Somijā novēroja Somijas un Lielbritānijas kopīgos manevrus, norādīja, ka Krievijas ģenerāļi pietuvojas arvien tuvāk un tuvāk frontes līnijai, cenšoties kaut kā uzlabot situāciju.

"Viņi to dara, kliedzot un bļaujot uz cilvēkiem, bet tam nav tie labākie rezultāti," sacīja Volless.

Jautāts, vai Gerasimovs nosūtīts uz Ukrainu, lai kļūtu par Putina grēkāzi, Volless sacīja, ka visi Krievijas ģenerāļi atrodas grēkāžu teritorijā.

"Uzmanieties, ja Krievijas sistēmā kaut ko pārvaldāt vienpersoniski, jo tas var nebūt uz ilgu laiku," viņš piebilda.

Volless pauda viedokli, ka Krievijas sistēmā radusies spriedze, jo, lai kā ģenerāļi necienītu Putinu kā spēcīgu līderi, ģenerālštābs tiks padarīts par grēkāzi Putina radītā jucekļa dēļ.

"Putins rīkotos muļķīgi, ja vainotu Gerasimovu un citus ģenerāļus par pārsvarā politiski, emocionāli motivētu iebrukumu, kas pārkāpj jebkādu loģiku. Tas ir politisks lēmums, ko viņš pieņēma," sacīja Volless.

Putinam neviens no tuvu stāvošajiem cilvēkiem nav ieteicis atmest plānus sagrābt Ukrainu, uzskata Volless, norādot, ka iebrukums ātri vien var pārvērsties krievu sagrāvē.

Viņš pieļauj, ka Putins varētu 9.maijā oficiāli pieteikt Ukrainai karu un maksimāli mobilizēt rezerves spēkus.

Krievija 9.maijā pieteiks pilna mēroga karu, liecina izlūkdienestu dati

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņojis, ka atbilstoši partnervalstu izlūkdienestu informācijai Krievija grasās 9.maijā pieteikt pilna mēroga karu.

"Atbilstoši partneru izlūkdienestu datiem Krievijai ir nodoms 9.maijā pieteikt pilna mēroga karu. Šādas runas, kā mēs saprotam, ir, šādas iespējas tiek apspriestas augstākajā politiskajā vadībā. Vai tas notiks? Redzēsim," preses brīfingā pēc darba vizītes Polijā sacīja Šmihaļs.

Ja šis scenārijs īstenosies, tas būs kārtējais apstiprinājums, ka Krievija ir pieteikusi karu visai civilizētajai demokrātiskajai pasaulei, norādīja Ukrainas premjers.

"Ukraina aizstāvēs savu brīvību, savu teritoriju, savu suverenitāti, mūsu ģimeņu dzīvi un mūsu zemi. Jebkurā gadījumā mēs cīnīsimies līdz galīgai uzvarai pār okupantiem," uzsvēra Šmihaļs.

Krievija pret Ukrainu pilna mēroga karu sāka jau 24.februārī, tomēr Kremlis to joprojām spītīgi dēvē par "īpašo militāro operāciju", kā arī aizliedz iebrukumu Ukrainā publiski dēvēt par karu, aizlieguma pārkāpējiem jārēķinās ar kriminālsodiem.

Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezies 41 cilvēks

Gūstekņu apmaiņas rezultātā piektdien Ukrainā atgriezies 41 cilvēks, tostarp 11 sievietes, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

"Mājās atgriežas 28 militārpersonas un 13 civiliedzīvotāji," atklāja Vereščuka, piebilstot, ka starp atbrīvotajiem ir arī Ukrainas pareizticīgās baznīcas pārstāvis.

Mediji: Ukraiņi Melnajā jūrā sašāvuši vēl vienu krievu karakuģi

Pie Čūsku salas izcēlies ugunsgrēks uz krievu fregates "Admiral Makarov", piektdien ziņo krievu valodā rakstošais Ukrainas tīmekļa izdevums "Dumskaja".

Ziņas, ka uz kuģa noticis sprādziens, kas izraisījis ugunsgrēku, sociālajos medijos parādījušās jau ceturtdien, vēsta izdevums.

Virs Melnās jūras šajā rajonā riņķojot krievu aviācija, bet no krievu okupētās Krimas jūrā devušies glābšanas kuģi.

"Dumskaja" no avotiem ieguvusi ziņas, ka fregati trāpījusi ukraiņu pretkuģu raķete "Neptun".

Šīs ziņas savā lietotnes "Telegram" kanālā apstiprinājis Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko.

Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštāba ikdienas ziņojumā par krievu zaudējumiem norādīts, ka nogremdēts vēl viens Krievijas kuģis/ātrlaiva.

"Admiral Makarov" ir trešā "Burevestņik" (pēc NATO klasifikācijas "Krivak V") tipa fregate, kas nonāca Krievijas Melnās jūras flotes apbruņojumā.

Kuģis ūdenī nolaists 2015.gadā Kaļiņigradā (Krievijas anektētajā Kēnigsbergā).

Kuģa bruņojumā ir spārnotās raķetes "Kalibr" un pretkuģu raķetes "Oniks". Tas apgādāts ar zenītraķetēm "BUK" un "Igla-S". Uz tā bāzējas arī zemūdeņu apkarošanai domātie jūras helikopteri un bezpilota lidaparāti "Orlan".

Kā ziņots, 13. aprīlī Ukrainas armija Melnajā jūrā, izmantojot pretkuģu raķetes "Neptun", nogremdēja Krievijas Melnās jūras flotes flagmani kreiseri "Moskva".

ASV izlūkošanas dati palīdzēja Ukrainai nogremdēt kreiseri "Moskva"

ASV izlūkdienestu informācija palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogremdēt Krievijas raķešu kreiseri "Moskva" Melnajā jūrā, ceturtdien ziņoja ASV mediji.

ASV valdībai tomēr nebija zināms, ka Ukraina plāno nogremdēt šo kuģi, ziņoja laikraksti "The Washington Post" un "New York Times", atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

ASV pēc Ukrainas armijas pieprasījuma identificēja Krievijas kuģi Melnajā jūrā kā kreiseri "Moskva" un palīdzēja noteikt tā atrašanās vietu, ziņoja telekanāls "NBC News".

Kreiseris "Moskva" aprīļa vidū nogrima Melnajā jūrā. Ukraina paziņoja un ASV to apstiprināja, ka kuģim bija trāpījušas divas Ukrainas pretkuģu raķetes "Neptun". Krievija to noliedza, atzīstot tikai to, ka uz kuģa bija izcēlies ugunsgrēks.

Aktuālā situācija frontē

• Mariupoles metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvju nerimstošā pretošanās palielina Krievijas spēku zaudējumus un jauc plānus Donbasa dienvidos, teikts piektdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārskatā. "Jaunie Krievijas centieni ieņemt "Azovstaļ" un pabeigt Mariupoles sagrābšanu droši vien ir saistīti ar gaidāmajām uzvaras dienas svinībām 9.maijā un Putina vēlmi panākt simbolisku panākumu Ukrainā," teikts pārskatā. "Šie centieni maksā Krievijai personālu, aprīkojumu un munīciju. Kamēr "Azovstaļ" turpinās ukraiņu pretošanās, Krievijas zaudējumi turpinās krāties un jaukt tās operatīvos plānus Donbasa dienvidos," norādīts pārskatā.
• Krievijas armija karā pret Ukrainu uz dažādiem mērķiem izšāvusi kopumā 2014 raķešu, ceturtdienas vakarā ikdienas videovēstījumā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tāpat kopš iebrukuma sākuma februāra beigās reģistrēti 2682 aviācijas uzlidojumi, pavēstīja Zelenskis. "Katra no šīm operācijām nozīmē mūsu cilvēku nāvi, mūsu infrastruktūras iznīcināšanu," norādīja Zelenskis.
• Krievijas uzbrukumos cietušas daudzas medicīnas iestādes. "Līdz šim brīdim Krievijas spēki ir iznīcinājuši vai sapostījuši teju 400 medicīnas iestāžu," sacīja Zelenskis.
• Vācija panākusi vienošanos par septiņu pašgājējhaubiču piegādāšanu Ukrainai, piektdien pavēstīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte. Vācija arī nodrošinās apmācības darbā ar pašgājējhaubicēm "Panzerhaubitzen 2000". Tās ir kaujas mašīnas, uz kurām uzmontētas artilērijas sistēmas un kas ir līdzīgas tankiem. To šāviņi var sasniegt mērķus 30-40 kilometru attālumā.
• Piektdien plānota trešā civiliedzīvotāju evakuācija no metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ", kas ir palikusi kā pēdējā Ukrainas kontrolētā teritorija Mariupolē. Tiek uzskatīts, ka rūpnieciskā kompleksa pazemes bunkuros slēpjas ap 200 civiliedzīvotāju.
• Putins paziņojis, ka atļaušot civiliedzīvotāju evakuāciju tad, ja kompleksā esošie karavīri padosies, ziņo BBC.
• Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 223 bērni un 408 guvuši dažādus ievainojumus, piektdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
• Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1607 mācību iestādēm, no kurām 121 ir pilnībā sagrauta.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1110 tankus, 2686 bruņutransportierus, 502 lielgabalus, 171 daudzstobru reaktīvos mīnmetēju, 83 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1926 automobiļus un autocisternas, 11 kuģus un ātrlaivas, 324 bezpilota lidaparātus, 38 specializētās tehnikas vienību un 90 spārnotās raķetes. Sniegtos datus nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt.