Latvijā iznāk neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" Eiropas izdevums

"Novaja Gazeta", kuras galvenais redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi.

"Novaja Gazeta", ko 1993.gadā palīdzēja nodibināt pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, līdz kara sākumam bija vienīgais lielais laikraksts Krievijā, kas vēl pauda kritisku attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa politiku.

Marta izskaņā "Novaja Gazeta" paziņoja, ka aptur darbību un neiznāks ne drukātā, ne digitālā formātā līdz Krievijas uzsāktā kara Ukrainā beigām. Paziņojums sekoja kārtējam Krievijas federālā sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienesta "Roskomnadzor" brīdinājumam, kas savukārt draudēja ar medija licences atsaukšanu.

Kā informē "Rīgas viļņi", šodien Latvijas preses tirdzniecības vietās nonākusī "Novaja Gazeta Eiropa", "ir piespiedu emigrācijā esošo Krievijas brīvo žurnālistu veidots izdevums, viņu neatkarīgs skatījums uz notikumiem Ukrainas karā un procesiem Krievijā".

Izdevums būs adresēts Latvijas un Igaunijas lasītājiem, tomēr redakcija cer, ka vismaz daži avīzes eksemplāri nonāks arī Krievijā. Latvijā tas būs pieejams gan latviski, gan krieviski lasošai auditorijai.

"Ja kaut daži, kaut 100 mūsu avīzes eksemplāri nonāks Krievijā, kur tos slepus izlasīs un nodos cits citam, mūsu darbam būs jēga un nozīme. Esmu pateicīgs, ka Latvija devusi mums iespēju saglabāt profesionālo pašcieņu un turpināt godīgi pildīt žurnālistu pienākumus kara laikā. Es bieži domāju par 30 gadus seniem notikumiem, kad latvieši spēja nosargāt savu neatkarību no impērijas, kas tagad iznīcina savus kaimiņus. Diemžēl mums, krieviem, neizdevās visu šo gadu laikā uzcelt valsti, kas piederētu mums pašiem un nedraudētu visai pasaulei ar karu. Tomēr esmu laimīgs, ka varu vērsties pie jums, brīviem cilvēkiem, latviešu valodā," sacījis "Novaja Gazeta Eiropa" galvenais redaktors Kirils Martinovs.

Izdevniecība "Rīgas viļņi" uzsver, ka ir pārliecināta, ka Latvijā ir nepieciešama alternatīva esošajiem medijiem krievu valodā - ar kvalitatīvu un patiesu saturu.

"Daudziem tas var būt pārsteigums. Skaitļi ir šokējoši, bet saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pētījumu datiem vismaz ceturtdaļmiljons Latvijas iedzīvotāju atrodas vietējo krieviski drukāto mediju informatīvās ietekmes zonā. Tur par karu neraksta neko. Izliekas, ka kara Ukrainā nemaz nav. Vadošie Latvijas krievvalodīgie drukātie mediji precīzi piebalso Kremļa propagandas taktikai un ir nostājušies gan pret Latvijas, gan visas saprātīgās cilvēces interesēm. Tas pavisam noteikti ir arī mūsu valsts drošības jautājums. Tāpēc esmu gandarīts par pirmo Latvijā izdoto krievu avīzi, kas sauc lietas īstajos vārdos. To, ko nespēj Latvijas vietējās krievu avīžu redakcijas, viņu vietā profesionāli un pārliecinoši izdara mūsu Krievijas kolēģi no "Novaja Gazeta" - žurnālisti, kas patlaban strādā trimdā," piebildis izdevniecības "Rīgas viļņi" galvenais redaktors Ainis Saulītis.

"Rīgas viļņu" redakcijā norādīja, ka piektdien iznākušais "Novaja Gazeta Europa" numurs ir avīzes speciālizlaidums, kas veltīts Ukrainas kara tēmai. Izdevuma izdošana realizēta, sadarbojoties "Novaja gazeta Europa" komandai un izdevniecībai "Rīgas viļņi", ieguldot projektā vienlīdzīgi resursus no abām pusēm.

Par regulāru avīzes izdošanu Latvijā tiks lemts vēlāk.

Avīzes mērķis ir uzrunāt auditoriju latviešu un krievu valodā, analītiskus materiālus par notiekošo Krievijā un Ukrainā bez pārveidotas vai noklusētas informācijas.

Lai uzrunātu krievu valodā runājošu auditoriju citur Eiropā, "Novaja gazeta Europa" komanda veic pārrunas arī ar citiem Eiropas izdevējiem par satura iekļaušanu atbilstošos medijos.

Kā liecina "firmas.lv" dati, izdevniecība "Rīgas viļņi" 2020.gadā strādājusi ar 4,5 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 380 000 eiro zaudējumiem, bet dati par pērno gadu vēl nav pieejami. Izdevniecība pieder uzņēmumam "Izdevniecība Pulss plus", kura vienīgā īpašniece ir Aija Šmidre.