Kā veicināt kolagēna izstrādi organismā?

Kolagēns ir galvenais saistaudu proteīns, kas mūsu organismā veido aptuveni 25–35 % no kopējā olbaltumvielu daudzuma. Kolagēns sastāv no aminoskābju ķēdēm, un, to uzņemot, no brīvajām aminoskābēm tiek veidotas jaunas kolagēnās un elastīgās šķiedras un veicināta jauna kolagēna, elastīna un hialuronskābes sintēze.

Visvairāk kolagēna ir skrimšļos, kaulos, cīpslās un saitēs, tas ievērojamā daudzumā atrodams arī ādā, muskuļos, asinsvados, matos un nagos.

Cilvēka organismā kopumā sastopami vismaz 28 atšķirīgi kolagēna veidi, visvairāk – I, II, III un IV tipa kolagēns. Visizplatītākais organismā ir I tipa kolagēns, kas atrodams ādā, kaulos, zobos, cīpslās un saitēs un ir cieši saistīts ar organisma novecošanos – samazinoties tā daudzumam, āda zaudē tvirtumu, nagi un mati kļūst trausli, parādās pirmās krunciņas. II tipa kolagēns atrodas skrimšļos, uzturot locītavu un skrimšļu elastību, savukārt III tipa kolagēns visvairāk ir asinsvados un retikulārajos audos, piemēram, kaulu smadzenēs. IV veida kolagēns lielākoties atrodams ķermeņa bazālajā membrānā un ir nepieciešams šūnu procesu regulēšanā un signālu pārvadīšanā.

Kolagēna deficīts un tā simptomi

„Organisms aktīvi izstrādā kolagēnu aptuveni līdz 25 gadu vecumam. Pēc tam šī proteīna līmenis organismā sāk sarukt aptuveni par 1–1,5 % gadā, kas nozīmē, ka ap šo laiku sāk parādīties arī pirmās novecošanās pazīmes. Lai veicinātu kolagēna izstrādi un aizkavētu organisma novecošanās procesus, kolagēnu nepieciešams uzņemt papildus – ar pārtikas un uztura bagātinātāju palīdzību”, skaidro farmaceite Madara Krišjāne.

Izsīkstot kolagēna rezervēm, iespējams novērot pastiprinātu krunciņu veidošanos, āda zaudē elastību, kauli un zobi kļūst trauslāki, pasliktinās nagu stāvoklis – tie biežāk šķeļas un lūst. Tāpat var parādīties muskuļu un locītavu sāpes – kolagēna deficīta ietekmē nodilst skrimšļi, kā rezultātā samazinās locītavu elastība un var attīstīties iekaisums vai pat artrīts vai osteoporoze.

Jāņem vērā, ka kolagēna samazināšanos ietekmē ne tikai vecums, bet arī citi faktori, piemēram, ikdienas ieradumi un vide, kur uzturamies. To veicina gaisa piesārņojums, smēķēšana, pārlieku liels uzņemtā ultravioletā starojums apjoms, neveselīgs uzturs un hormonālas pārmaiņas, kas var piemeklēt, piemēram, sievietes menopauzes vecumā.

Īpaša piesardzība jāievēro arī tiem, kuri no uztura izslēguši dzīvnieku valsts produktus.

Ja ēdienkartē nav gaļas, zivju vai olu, ar kā palīdzību kolagēnu iespējams uzņemt ikdienā, ieteicams šo proteīnu lietot uztura bagātinātāju veidā.

Kā veicināt kolagēna izstrādi organismā?

Kolagēna veidošanos iespējams stimulēt, rūpējoties par atbilstošu ēdienkarti. Ikdienā nepieciešams uzņemt pietiekamu daudzumu neaizvietojamo taukskābju (omega 3, 6, 9), kas atrodamas zivīs, īpaši lasī, siļķē un skumbrijā, linsēklās, kaņepju sēklu un valriekstu eļļā, kā arī citās augu eļļās. Sintezēt kolagēnu palīdzēs arī sojas produkti un augļi, ogas un zaļumi, kas satur C vitamīnu, piemēram, upenes, smiltsērkšķi, greipfrūti, citroni, kivi, apelsīni, spināti, dilles, selerijas un pētersīļu lapas.

Kolagēnu var uzņemt, arī dzerot buljonu, kas pagatavots no dzīvnieku kauliem vai skrimšļiem.

„Jāatceras, ka ar pareizu uzturu vien nepietiek – lai ādu pēc iespējas ilgāk uzturētu elastīgu, mirdzošu un tvirtu, tā ik rītu un vakaru rūpīgi jākopj, mitrinot un barojot ar krēmu, kas satur kolagēnu un hialuronskābi. Tāpat kolagēnu papildus var uzņemt, lietojot uztura bagātinātājus – tie pieejami gan tablešu un pulverīšu, gan šķidrā formā, tādējādi ļaujot izvēlēties sev ērtāko risinājumu. Noskaidrot, kurš uztura bagātinātājs un sejas kopšanas produkts būs vispiemērotākais, palīdzēs farmaceits,” norāda Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.