Ik pa laikam sazvērestības teoriju cienītāju perēkļos sociālajā tīklā “Facebook” parādās attēls, kurā redzami vairāki astronauti bez savām skābekļa ķiverēm galvā. Ne tās spožākās spuldzītes virtenē komentāros steidz spēkoties ar asprātībām, sak, elpu aizturējuši vai? Lūk, pierādījums, ka izkāpšana uz Mēness ir iestudēta! Mums tiek melots! Cilvēks uz Mēness nav bijis! Zeme ir plakana! Mēness ir taisīts no siera! Kariņš grib dzert bērnu asinis! Holokausts ir izgudrots! Uz Marsa dzīvo motopeles! Kanalizācijā nav ūdens, bet gan bruņurupuči nindzjas! Skābeklis ir izdomāts, lai paverdzinātu cilvēkus! Ajtas! Atveriet acis!
Doma skaidra. Protams, katrs fakts, katrs mēģinājums šiem cilvēkiem paskaidrot, likt priekšā faktus, norādīt uz loģikas kļūdām, caurumiem informācijā, avotiem tiek uzskatīts par vēl lielāku melu mēģinājumu, lai slēptu patiesību, aizvilinātu cilvēku aizvien tālāk no tās. Pārsteidzoši un skumji ir tas, ka pašpārliecinātība par sava viedokļa pareizumu un savu viedumu iet roku rokā ar stulbumu, proti, jo neizglītotāks, seklāks un, piedodiet, tupāks ir cilvēks, jo viņš ir pārliecinātāks par savu uzskatu pareizību un citu stulbumu.