Pret viltus ziņu muļķībām uzņēmīgāki ir vecāki cilvēki

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Experimental Psychology: Applied”, rakstīts, ka uzķeršanās uz viltus ziņu āķa var radīt fiziskas, emocionālas un finansiālas sekas. Īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri, noticot meliem, var zaudēt savus mūža iekrājumus vai iedzīvoties nopietnās veselības problēmās.

“Mēs vēlējāmies redzēt, vai pastāv vecuma atšķirība, nosakot, vai ziņa ir patiesa vai viltus. Īpaši to izpētīt mēs vēlējāmies tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku novecojot cieš no garīgo spēju pasliktināšanās. Tomēr zināms ir arī tas, ka dažas informācijas apstrādes spējas nepasliktinās vai pat uzlabojas,” ziņojumā rakstīja pētījuma galvenais autors Didems Pehlivanoglu.

Pētījumā tika izmantota informācija par 61 līdz 87 gadus vecu pieaugušo grupu un studentu grupu. Dalībniekiem tika lūgts izlasīt un novērtēt 12 mediju rakstus par Covid-19 un citām tēmām. Daži no šiem rakstiem bija patiesi, bet citi – viltus.

Vecākiem pieaugušajiem un jauniešiem bija līdzīgas spējas identificēt viltus ziņas par spīti cilvēku priekšstatam, ka pavisam veci cilvēki tik labi neorientējas informācijā kā jaunieši.

Savukārt par 70 gadiem vecāki cilvēki uzrādīja sliktākus rezultātus ar Covid-19 saistītu viltus ziņu identificēšanā. Visticamāk, šī nespēja kritiski filtrēt informāciju ir saistīta ar garīgo spēju pasliktināšanos vecuma dēļ.