Es zaudēju pacietību, paceļu balsi... Slavenas māmiņas atzīst arī savus trūkumus

Sapulce noritēja sirsnīgā un ļoti atklātā gaisotnē, un kopā sanākušās sabiedrībā zināmās mammas neslēpa: jā, emociju savaldīšana ir arī mūsu lielais izaicinājums. “Es kāpju uz tā grābekļa, ka zaudēju pacietību, paceļu balsi, un pagājušajā nedēļā es dusmās sasitu vannas istabas durvis,” atklāja dziedātāja un trīs bērnu mamma Māra Upmane-Holšteine, uz ko TV raidījumu vadītāja Rūta Dvinska smejoties atbildēja:

“Kāpēc tu atzinies? Manā virtuvē rīģipsī ir caurums, un līdz šim nebiju atzinusies, ka bliezu ar kāju pa sienu.”

Arī citas sapulces dalībnieces atzina, ka emociju savaldīšana ir zināms izaicinājums, piemēram, to ar nožēlu atzina pasākumu producente Gundega Skudriņa, tāpat aktrise Ieva Florence-Vīksne teica, ka viņas problēma ir pacietības trūkums: “Smejoties saku, ka kādu brīdi pēc dēla piedzimšanas

es biju harmonizēta mamma, bet pārējo laiku – hormonizēta mamma. Visu laiku augšā, lejā, augšā, lejā.

Man ļoti klibo pacietība. Esmu izmēģinājusi skaitīt, kliegt spilvenā.” Tai pašā laikā aktrise pauda pārliecību, ka mamma drīkst bērna priekšā arī skumt, raudāt, dusmoties, jo “bērnam ir jāiemācās visas emocijas, tāpēc, ja rādām, ka laba mamma ir tikai smaidīga, tad kāds izaugs bērns? Empātisks?

Nē. Bērnam ir jāredz visas mammas emocijas un jāprot arī atvainoties mammai, lai pēc tam atkal abi varam turpināt sadarboties.”

Mammas no iepriekšējās paaudzes saņēmušas drāmu un pāratbildību

Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode atklāja, ka viņas izaicinājums ir no iepriekšējām dzimtas sieviešu paaudzēm saņemtais mantojums: “Manā dzimtā sievietes noteikti nav ne ārkārtīgi priecīgas, ne smaidīgas, un tas nodotais mantojums mammai būt mazliet tādā drāmā ar pāratbildību ir kaut kas, kas dzīvo arī manī, un es ļoti mēģinu nenodot šo mantojumu savām meitām.” Viņasprāt,

tik liela vara uz šīs pasaules, kāda ir mammai, nav nevienam citam. “Mēs varam radīt un mēs varam iznīcināt. Un tā ir mēraukla man – manas izvēles būs redzamas manos bērnos,” teic Kristīne Balode.

Viņas redzējumam par mammu pāratbildību pievienojās “Mammu sapulces” organizatore un moderatore, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Es esmu no tām mammām, kurām pietrūkst viegluma. Aptaujā 95% mammu norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir jutušās ļoti nogurušas – arī es tai skaitā –, taču es negribu būt nogurusi mamma.” Arī Gundega Skudriņa atzīmē: “Mans sapnis ir visu mūžu dzīvot priecīgi, un to es vēlos nodot saviem bērniem – dzīvot priecīgi.”

Mamma nedrīkst būt iesprostota mammas lomā

“Ja mēs saliekam kopā šīs divas stihijas – mātišķība un sievišķība –, tad tas ir nepārvarams spēks sievietē, ka viņa var kalnus gāzt. Viņa var iestāties par savām vajadzībām un prasīt, kādu viņai vajag palīdzību no malas, jo viņa ciena sevi kā personu, kā personību. Ka viņa nav mammas lomā iesprostota. Tas ir tikai zīdaiņa vecums, kad mēs viennozīmīgi saprotam: tā ir mātišķība 24/7,” sapulces ietvaros viedoklī dalījās arī psihoterapijas speciāliste Aina Poiša, uzsverot, ka “liela mamma mēdz nomākt bērna izaugsmes iespējas”. Tomēr mammas atzina, ka dažkārt mammas lomā sanākot iesprūst:

“Vai esat ievērojušas, ka mammas citkārt saka: es nozagšu bērniem laiku un aiziešu uz frizētavu, teātri u.c.? Bet tā nav laika zagšana! Mammai ir jābūt laikam arī sev,” teica Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Kristīne Balode, klīniskā psiholoģe ar specializāciju partnerattiecībās un personības seksualitātē un mamma, komentējot mammu neprasmi rast laiku savām lietām, pauda, ka “līdz šim pasaules vēsturē mātes loma kotējusies visaugstāk un sieviete nav rūpējusi pēc būtības. Mēs reizēm nerisinām savu dzīvi, bet risinām kaut ko, ko savārījušas iepriekšējās paaudzes. Un, iespējams, kāda no mums ir pirmā mamma, kura pasaka, ka karjera viņai ir ļoti svarīga, ka viņa nevēlas šo vai to”.

Arī dvīņu mamma, aktrise Anta Aizupe laiku sev izcēla kā būtisku. Viņa atklāja, ka ir šķīrusies – tas noticis, kad bērniem bijuši vien divi gadi. “Sākumā bija ļoti grūti pieņemt to, ka divas dienas nedēļā meitas būs pie tēta. Taču šādā veidā man parādījās laiks sev, ieraudzīju sevi no jauna,” uzsvēra Anta Aizupe.

Rūpēs par sevi ir jābūt iekļautām arī rūpēm par savu seksuālo apmierinātību

Mammu aptaujā uz jautājumu “Ja tev būtu iespēja, ko tu šobrīd gribētu mainīt savā ikdienā?” mammu atbildēs iezīmējas šāds TOP 4:

1) biežāk laiku pavadīt ar partneri divatā (63 %),

2) sāktu regulārus sporta treniņus (56 %),

3) beidzot pievērstos savam hobijam (27 %),

4) sāktu apmeklēt psihologu, psihoterapeitu (23 %).

Podkāsta “Tēvu radio” veidotājs Gatis Smidrovskis atzinīgi vērtē to, ka mammas vēlas biežāk laika pavadīt kopā ar partneri, jo arī tās ir rūpes par sevi. To akcentēja arī RSU asociētā profesore, sabiedrības veselības eksperte Anda Ķīvīte-Urtāne: “Rūpes par savu seksuālo dzīvi arī ir rūpes par sevi. Tāpat kā rūpes par savu izskatu vai veselību, vai to, vai esmu paēdusi regulāri, nevis tikai skrienu darbos.” Tam piekrita Gundega Skudriņa: “Es sevi kā sievieti liktu pirmajā vietā, un tikai tad es esmu mamma, profesionāle un viss cits.

Man ir svarīgi būt sakoptai, glītai, iekārojamai – to es ielikšu savās meitās, iemācīšu viņām ar savu piemēru. Tēvs meitām iedod pašapziņu, bet es iemācu sievišķīgās lietas ar piemēru.”

Viņas teikto papildināja aktrise Ieva Florence–Vīksne: “Vīriešiem ir liels spēks, lai sieviete varētu uzmirdzēt. Vīrietis ar rūpēm, skatienu var uzburt sievietes seksualitāti.”