Aktuālais frontē ⟩ Okupantu sagrautas ēkas gruvešos Izjumā atrasti 44 cilvēku līķi

Ēka tika sagrauta jau martā.

"Uz laiku ieņemtajā Izjumā zem piecstāvu ēkas gruvešiem, ko okupanti iznīcināja marta pirmajā dekādē, viņi atrada 44 mirušu civiliedzīvotāju līķus," paziņoja Sinegubovs.

"Tas ir vēl viens briesmīgs krievu iebrucēju kara noziegums pret civiliedzīvotājiem. Mēs katru fiksējam, un par katru viņi samaksās!" uzsvēra Sinegubovs.

Krievija izšauj uz Odesu septiņas raķetes

Krievijas karaspēks pirmdien izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

"Rašisti atkal deva triecienu Odesai, lietojot aviāciju. Uz pilsētu tika izšautas septiņas raķetes. Tomēr ienaidniekam raķešu rezerves acīmredzot ir tuvu izsīkumam, jo tika izmantoti reti padomju paraugi, kam vecuma dēļ ir tēmēšanas problēmas. Meklējot stratēģiskus objektus, novecojušajām raķetēm izdevās trāpīt "ārkārtīgi bīstamam" tirdzniecības centram un plaša patēriņa gatavās produkcijas noliktavai," teikts pavēlniecības paziņojumā.

Ienaidnieka veiktās apšaudes rezultātā viens cilvēks ir gājis bojā, bet slimnīcā ievietoti pieci ievainotie.

Raķetes izraisīja ugunsgrēkus, kuru dzēšana vēl turpinās.

Pirmdien uz Odesas apgabalu tika izšautas trīs "Kinžal" tipa raķetes no Krievijas stratēģiskās aviācijas lidmašīnas "Tu-22", ievainojot divus cilvēkus un sagraujot piecus tūrisma infrastruktūras objektus.

Jau ziņots, ka Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kas pirmdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Odesā, bija spiests tikšanos pārtraukt un doties uz patvertni, jo Ukrainas dienvidu pilsēta atkal tika pakļauta Krievijas raķešu triecienam, kas notika Mišela un Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa tikšanās laikā.

Makrons un Šolcs aicina panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā

Vācijas kanclers Olafs Šolcs un tikko uz otro pilnvaru termiņu pārvēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien kopīgi aicinājuši spert konkrētus soļus, lai panāktu uguns pārtraukšanu Ukrainā.

"Tas, ko vēlamies panāk, ir uguns pārtraukšana, cik drīz vien iespējams," sava Berlīnes apmeklējuma laikā norādīja Makrons.

Viņš uzsvēra, ka tas ir vienīgais veids, kā panākt progresu iestrēgušajās miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, piebilstot, ka galīgais mērķis ir pastāvīga krievu karaspēka izvešana.

Savukārt Šolcs norādīja, ka pēc desmit nedēļām ilgušā kara tagad jāseko apņēmīgiem soļiem tā izbeigšanai un ka tagad svarīgi ķerties pie deeskalācijas.

Taču nav ticami, ka Kijiva varētu pieņemt "uzspiestu mieru" un piekrist ar tās suverenitāti un teritoriālo nedalāmību nesavienojamiem noteikumiem, piebilda kanclers.

Arī Makrons norādīja, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina runa tā dēvētās uzvaras dienas parādes laikā vēl neliecināja par Maskavas gatavību deeskalācijai.

Daudzi eksperti sagaidīja, ka Putins uzstāsies ar daudz asāku uzrunu, kuras laikā paziņos par vispārējās mobilizācijas izsludināšanu un oficiālu kara pieteikumu Ukrainai.

Makrona viesošanās Berlīnē bija pirmā viņa ārvalstu vizīte pēc nedēļas nogalē notikušās inaugurācijas, un tā uztverta kā norāde uz Francijas un Vācijas sadarbības nozīmi, īpaši jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību (ES).

Kopīgās preses konferences laikā Šolcs uzsvēra, ka Eiropai jāizmanto "jaunais impulss" Ukrainas karā, taču nekādus konkrētus piedāvājumus tā izbeigšanai neizteica.

Krievijas iesāktais drausmīgais karš ir apvienojis Eiropas valstis, norādīja Vācijas kanclers, piebilstot, ka arī Ukraina pieder "Eiropas ģimenei".

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 26 000 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1170 tankus, 2808 bruņutransportierus, 519 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 158 helikopterus, 1980 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 380 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 226 bērni 

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 226 bērni un 416 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā - 116, Harkivas apgabalā - 99, Černihivas apgabalā - 68, Hersonas apgabalā - 46, Mikolajivas apgabalā - 44, Luhanskas apgabalā - 44, Zaporižjas apgabalā - 28, Sumu apgabalā - 17, Kijivas pilsētā - 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1657 mācību iestādēm, no kurām 132 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināts 3381 civiliedzīvotājs

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināts 3381 mierīgais iedzīvotājs, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

Aptuveni 1000 no upuriem miruši Mariupolē.

Taču patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.

"Mēs strādājam pie tā, lai apstiprinātu katru incidentu," norādīja Matilda Bognere, kas vada komisiju, kura izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā kopš 2014.gada.

Viņas komanda, ko veido aptuveni 60 eksperti, ir dokumentējusi daudzus cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī.

Bognere norādīja, ka daudzi no šiem pārkāpumiem varētu izrādīties kara noziegumi.

"Cilvēki stāstīja mums par nogalinātiem, aizturētiem un pazudušiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem," viņa piebilda.

Bognere atklāja, ka vismaz 204 cilvēki tikuši nolaupīti, tai skaitā 169 vīrieši, 34 sievietes un viens bērns. Noziegumus pastrādājuši galvenokārt Krievijas karavīri vai kaujinieki, kas atbalsta Krievijas armiju, piemēram Austrumukrainā.

Kijivas mērs: Atgriezušās divas trešdaļas Ukrainas galvaspilsētas iedzīvotāju

Līdz šim Ukrainas galvaspilsētā atgriezušās divas trešdaļas Kijivas iedzīvotāju, paziņojis pilsētas mērs Vitālijs Kličko.

"Gandrīz divas trešdaļas kijiviešu ir atgriezušās," televīzijas ēterā sacījis Kličko, paskaidrojot, ka aprēķins balstīts uz to, ka sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem noskaidrots, ka Ukrainas galvaspilsētā ir 2,5 miljoni telefonu.

Kijivas mērs precizējis, ka pirms 24.februāra, kad Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā, galvaspilsētā dzīvoja 3,5 miljoni cilvēku.

Vienlaikus Kličko atzina, ka varasiestādes nevar garantēt pilsētā atgriezušos cilvēku drošību.

"Pašlaik diemžēl joprojām saglabājas apšaužu, raķešu triecienu iespējamība," teicis Kijivas mērs.

Viņš aicinājis cilvēkus, kuriem ir iespēja uzturēties tur, kur netiek apdraudēta dzīvība un veselība, palikt drošībā, tomēr Kličko atzinis, ka Ukrainas varasiestādes neiebilst, ka mājās atgriežas tie, kuriem ir tāda iespēja.

Kijivā pašlaik ir daudz kontrolposteņu, spēkā ir komandantstunda, joprojām iespējamas apšaudes, bet piepilsētā aizliegts uzturēties zaļajā zonā, jo tā varētu būt mīnēta vai tur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, pašlaik Ukrainas galvaspilsētā un tās apkaimē esošos ierobežojumus uzskaitījis Kličko.

Mērs klāstījis, ka dzīve Ukrainas galvaspilsētā palēnām atgriežas ierastajā ritmā, lai gan joprojām, piemēram, sabiedriskais transports kursē mazāk, arī komunālo pakalpojumu uzņēmumu darbinieku ir mazāk. Vienlaikus varasiestādes cenšas nodrošināt ūdens, siltuma un elektroapgādi, atkritumu savākšanas un citus pakalpojumus. Kličko apliecinājis, ka viss strādā, "bet pagaidām citādākos apstākļos".

Stāvoklis Ukrainas frontē

Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos ar mērķi pārņemt kontroli pār visu Donbasu un izveidot zemes koridoru starp šo teritoriju un okupēto Krimu, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

• Ienaidnieks galvenos aviācijas spēkus koncentrē, lai atbalstītu savas vienības austrumu darbības zonā - Slobožanskes un Doneckas virzienos, kā arī Mariupolē rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā.
• Artilērijas izmantošana turpinās gandrīz visā frontes līnijā.
• Joprojām pastāv liela iespējamība, ka krievi veiks raķešu triecienus civilajai un militārajai infrastruktūrai visā Ukrainas teritorijā.
• Iespējamas arī sabotāžas Ukrainas ķīmiskās rūpniecības objektos, vainojot tajā ukraiņus, brīdina ģenerālštābs.
• Volīnijas un Poļesjes virzienos pretinieks aktīvas darbības nav veicis. Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.
• Siverskas virzienā ienaidnieks turpina nodrošināt pastiprinātu aizsardzību Ukrainas un Krievijas robežas posmā Brjanskas un Kurskas apgabalos. Krievi apšaudījuši vairākas apdzīvotās vietas Sumu apgabalā pie Krievijas robežas.
• Paredzams, ka pretinieks turpinās veikt demonstratīvas darbības gar Ukrainas robežu, lai ierobežotu Ukrainas armijas kustību un novērstu pārgrupēšanos citos virzienos.
• Slobožanskes virzienā ienaidnieks uztur gatavībā zināmus spēkus un pretgaisa aizsardzības vienības Belgorodas apgabalā. Krievi turpina pielikt pūliņus ieņemto pozīciju noturēšanai, cenšoties novērst ukraiņu vienību virzību Ukrainas valsts robežas virzienā. Pretinieks veic gaisa izlūkošanu.
• Izjumas virzienā ienaidnieks veicis munīcijas, degvielas un materiāli tehnisko līdzekļu papildināšanu. Krievijas karaspēks turpina gatavoties uzbrukuma operācijām Limanas un Severodoneckas virzienos.
• Luhanskas apgabalā turpinās cīņas par vairākām apdzīvotām vietām Severodoneckas rajonā. kaujas notiek arī par Kamjanku Doneckas apgabalā.
• Mariupolē ienaidnieks ar artilēriju un no gaisa turpina apšaudīt "Azovstaļ" rūpnīcas infrastruktūru.
• Dienvidbugas virzienā ienaidnieks aktīvu karadarbību nav veicis, bet apšaudījis Ukrainas armijas pozīcijas. Tiek veikta gatavošanās uzbrukumu atsākšanai, lai uzlabotu taktisko situāciju.
• Krievijas Melnās jūras flotes kuģi Melnajā un Azovas jūrā turpina veikt uzdevumus, lai izolētu karadarbības zonu, veiktu piekrastes izlūkošanu un ar raķetēm apšaudītu Ukrainas civilās un militārās infrastruktūras objektus, atbalstītu vienības piekrastē un bloķēt civilo kuģu satiksmi.
• Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas aizstāvji aizvadītajā diennaktī veiksmīgi atvairījuši 15 uzbrukumus, iznīcinājuši vienu krievu zenītraķešu kompleksu, deviņus tankus, trīs lielgabalus, 25 citas bruņutehnikas vienības, trīs specializētās tehnikas vienības un trīs automobiļus.